Eiropas Jaunatnes dialoga 9. cikla konsultāciju rezultāti Eiropā
Eiropas jaunatnes dialoga (EJD) 9. cikla konsultāciju posms norisinājās no 2022. gada janvāra līdz 2022. gada augustam. Šis 9. cikla konsultāciju rezultātu kopsavilkums aptver konsultācijas, ko veica valstis ( t.sk. Latvija). Šajā rezultātu kopsavilkumā iekļauti arī Eiropas Jaunatnes konferences Prāgā Čehijā sniegtie ierosinājumi un cikla vidusposma labo prakšu piemēru secinājumi. Latvijā konsultācijas notika laika posmā no šī gada 28. jūlija līdz 12. augustam 20 dažādās vietās visā Latvijā (Rēzeknes, Ogres, Tukuma, Saldus, Limbažu, Bauskas, Krāslavas, Jelgavas, Kuldīgas un Olaines novados, kā arī Liepājas, Daugavpils, Rīgas, Valmieras un Jūrmalas pilsētās), konsultācijas organizēja Eiropas Jaunatnes dialoga jaunieši - vēstnieki, iesaistot 404 jauniešus.
Apakštēmas: “Informācija un izglītība” rezultāti:
Kā stāsta jaunieši, kas piedalījās konsultācijās, informācijas avotiem par iespējām mācīties par klimata pārmaiņām vajadzētu:
● būt jauniešiem draudzīgiem, pieejamiem, dažādos formātos un valodās;
● jābūt visaptverošiem, uzticamiem un zinātnes balstītiem, aptverot dažādus jautājumus vides tēmās un parādīt politiskos procesus un norises, kas saistītas ar ilgtspējība;
● izcelt saikni starp klimata pārmaiņām un nevienlīdzību, jo daudzi jauniešu par šo konsultācijās nezināja;
● ne tikai informēt jauniešus, bet motivēt jauniešus rīkoties gan ietekmējot politiskās darbības, gan izvēloties ilgtspējīgu dzīvesveidu;
● izvairieties no “apokaliptiskiem ziņojumiem”, kas rada bezcerības sajūtu un ietekmē jauniešu garīgo veselību.
Lai palielinātu mācību iespējas par ilgtspējību, tika ierosināts, ka skolām tas būtu jādara labāk, izmantojot šīs tēmas arī mācību programmās. Lai gan skolas bija visvairāk ieteiktais formāts, tomēr arī pilsoniskā sabiedrība, jauniešu klubi, jaunatnes organizācijas, digitālie rīki un jaunietis - jaunietim programmas plaši ieteiktas formas. Nepieciešams papildu finansējums darbam ar jaunatni un jaunatnes organizācijām, lai paplašinātu jauniešu informēšanu un izglītošanu.
Apakštēmas: “Iniciatīva un pilnvarošana” rezultāti:
Konsultāciju dalībnieku vidū bija izplatīts viedoklis, ka politikas veidotāji un politiķi ir parādījuši rīcības trūkumu ilgtspējības un vides jautājumos, kā arī jauniešiem ir ļoti ierobežoti veidi, kā likt lēmumu pieņēmējiem ņemt vērā jauniešu pausto. Skaidri izgaismojas neuzticēšanās un neapmierinātības sajūta pret politiķiem. Daudzi, bet ne visi jaunieši bija spējīgi identificēt dažādus pieejamos līdzdalības mehānismus (piemēram, protestus, petīcijas, nevalstiskās organizācijas), tomēr kopumā tika teikts, ka šie mehānismi nedarbojas, lai ietekmētu politikas veidotājus. Neviens mehānisma veids netika plaši atzīts par efektīvāko. Jauniešu padomēm un konsultatīvajām padomēm ir zināma ietekme, tomēr daudzi jaunieši nezina par šiem līdzdalības mehānismiem.
Kā ņemt vērā jauniešus lēmumu pieņemšanas procesos:
● politikas veidotājiem jāapņemas veikt plašākas darbības, pamatojoties uz jebkuras līdzdalības paustajiem rezultātiem;
● līdzdalības mehānismu pieejamības uzlabošana, nodrošinot, ka tie koncentrējas uz jauniešiem ar ierobežotām iespējām un šiem jauniešiem ļauj uzņemties līderību;
● palielināt līdzdalības iespēju skaitu ilgtspējības jautājumos, īpaši ar neformālu un regulāru dialogu ar ievēlētajiem pārstāvjiem;
● veicināt un aizsargāt jauniešu padomes, gan palielinot tām pieejamos resursiem, gan veicināt, ka tiek veidotas jaunas un nodrošinot likumdošanas atbalstu.
Apakštēmas: “Pārvaldība” rezultāti:
Eiropas jaunatnes konferencēs Francijā un Čehijas Republikā un neformālajā ministru sanāksmē 2022. gada 22. janvārī Strasbūrā tika konstatētas jauniešu bažas par jauniešu maldināšanu (youthwashing). Jaunieši, kas piedalījās konsultācijās, šo jēdzienu nepārzināja, bet bieži spēja to atpazīt. Jauniešu maldināšanu skaidroja kā politikas veidotāju un jauniešu iesaistīšanos, kurai nav reālas iespēja radīt politiskas pārmaiņas, neskatoties, ka tiek viestas cerībās to izdarīt.
Konsultācijās tika secināts, ka jauniešu maldināšanu līdzdalības mehānismos var samazināt:
● palielinot caurspīdīgumu un redzamību, sniedzot jauniešiem skaidru informāciju par iespējām īstenot viņu prasības un nodrošinot politikas veidotāju solījumu īstenošanu;
● nodrošināt jauniešiem atgriezenisko saiti par veiktajām darbībām pēc līdzdalības pasākumiem, publiski ziņojot par noteiktajos termiņos panāktajām izmaiņām vai skaidrot izmaiņu neesamību, kā arī iesaistoties pastāvīgā dialogā ar jauniešiem;
● attīstīt spēcīgāku saiknes starp līdzdalības mehānismiem un politikas nozarēm, kas saistītas ar ilgtspējību.
Apakštēmas: “Mobilitāte un solidaritāte” rezultāti:
Konsultācijās piedalījās jaunieši ar ierobežotām iespējām. Šķēršļi, kas neļaut izmantot ES mēroga mobilitātes iespējas, ir saistītas ar finansēm ( piem., nespēja paņemt pārtraukumu darbā vai risks zaudēt sociālo palīdzību). Valodas barjeras un informācijas trūkums par iespējām bija vēl viens no šķēršļiem. Daži jaunieši ES mobilitātes iespējas neuztvēra kā iespējas, kas paredzēts jauniešiem no viņu vides.
Jaunieši izceļ nepieciešamību:
● piedāvājot īstermiņa (2-3 dienas) iespējas, vienkāršojot administratīvās procedūras un iesaistīt tieši caur skolām vai vietējās pašvaldības projektiem;
● palielināt finansējuma atbalstu organizācijām, kas īsteno mobilitātes un solidaritātes projektus;
● koncentrēties uz vietējām iniciatīvām, kas ir saistītas un ietekmē tieši šos jauniešu kopienas;
● palieliniet publicitāti un informētību starp jauniešiem ar ierobežotām iespējām, tostarp nodrošinot mobilitātes iespējas skolās, kā arī sadarbojoties ar organizācijām, profesionāļiem, kuriem ir “uzticības saites” ar marginalizētiem jauniešiem;
● uzsvērt personīgos ieguvumus no dalības, īpaši attiecībā uz nodarbinātības iespējām un prasmēm, iespējas veidot jauniešiem saistošas;
● nodrošināt elastīgu, kvalitatīvu un profesionālu atbalstu, kas spēj apmierināt dažādas pieejamības vajadzības, tostarp resursu piešķiršana organizācijām, kas strādā ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām.
Apakštēmas: “Piekļuve infrastruktūrai” rezultāti:
Finansiālie ierobežojumi tika noteikti kā vieni no galvenajiem faktoriem, kas jauniešiem neļauj izvēlēties ilgtspējīgāku dzīvesveidu. Jaunieši konsultācijās aicināja attīstīt ilgtspējīgu infrastruktūras, kas ir pieejama jauniešiem, jo īpaši lauku apvidos.
Jaunieši konsultācijās aicina nodrošināt:
●pieejams un uzlabots sabiedriskais transports, kā arī attīstīta un droša veloinfrastruktūra, velosipēdam kļūstot par ilgtspējīgāku izvēli salīdzinājumā ar automašīnām;
● finansiāli pieejamas mājokļa iespējas, kā jaunieši teica, finansiālais aspekts ir galvenais faktors, mājokļa izvēlē nevis tā ilgtspējība;
● vairāk zaļu un brīvi pieejamu sabiedrisko telpu un atjaunojamās enerģijas veicināšana;
● pieejamas ilgtspējīgas pārtikas un patēriņa iespējas, tostarp pārstrāde un atkārtota izmantošana. Šis bija svarīgi daudziem jauniešiem, bet tā nebija tik augsta prioritāte kā citiem ieteikumus.
Starpnozaru tēmas: “Paaudžu sadarbība” rezultāti:
Eiropas Jaunatnes konferencē Prāgā tika konstatēts, ka ilgtspējība un iekļaušana nav tikai jaunatnes jautājumi, bet gan jautājumi, kas skar visu sabiedrību. Tāpēc tika uzsvērts, ka labā prakse politikas veidošana ir paaudžu dialogs. Tika teikts, ka paaudžu dialogam nevajadzētu aizstāt jau esošos jauniešu līdzdalības mehānisms vai tiešo dialogs starp jauniešiem un politikas veidotājiem, bet tam jābūt līdzās.
Starppaaudžu dialogam ir potenciāls:
● leģitimizēt un veicināt jauniešu rūpes un centienus saistībā ar ilgtspējības jautājumiem;
● veidot savstarpējo solidaritāti un atbalstu starp paaudzēm;
● veicināt starppaaudžu mācīšanos un dot iespēju jauniešiem ietekmēt vecākus cilvēkus viņu uzskatos par ilgtspējību.
Latvijas konsultāciju apkopojums pieejams šeit.
Eiropas jaunatnes dialoga 9. cikla konsultāciju apkopojums no dalībvalstīm pieejams šeit
Izglītības un zinātnes ministrijas projekts "Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošana Latvijā 2022-2024" tiek finansēts no Eiropas Komisijas. Vairāk par Eiropas Jaunatnes dialogu šeit.
