Jaunatnes politika Eiropā

Darbu ar jaunatni visā Eiropā nosaka 2009. gada 27. aprīlī apstiprinātā stratēģija Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija – ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus".

Stratēģija aptver dažādas jaunatnes politikas jomas, kuras ietekmē jauniešu ikdienas dzīvi un tās mērķis ir radīt vidi Eiropas Savienības dalībvalstu jauniešiem, lai tie varētu uzlabot prasmes, īstenot savu potenciālu, strādāt un aktīvi piedalīties sabiedrībā. Galvenās darbības jomas – izglītība un apmācība, nodarbinātība un uzņēmējdarbība, veselības aizsardzība un labklājība, līdzdalība, brīvprātīgais darbs, sociālā iekļaušana, jaunatne un pasaule, kā arī  jaunrade un kultūra.

ES jaunatnes stratēģija balstās uz 11 Eiropas jaunatnes mērķiem, kurus definējuši paši jaunieši Strukturētā dialoga (tagad Eiropas jaunatnes dialogs) procesa ietvaros 2018. gadā.

Eiropas Savienības prioritātes jaunatnes jomā: 

  • radīt vairāk un vienlīdzīgākas iespējas jauniešiem izglītībā un darba tirgū; 
  • veicināt aktīvu pilsonisko apziņu, sociālo iekļaušanu un solidaritāti jauniem cilvēkiem. 
Eiropas Jaunatnes dialogs (EJD)

Eiropas Jaunatnes dialogs ir iespēja jauniešiem un politikas veidotājiem aktualizēt problēmjautājumus savas valsts un Eiropas līmenī. Eiropas Jaunatne dialogs ir instruments, kas nodrošina jaunatnes politikas atbilstību jauniešu aktuālajām vajadzībām visā Eiropā, un process, kas sniedz iespēju jauniešiem iesaistīties politikas veidošanā par jautājumiem, kas ietekmē pašus jauniešus.

Eiropas Jaunatnes dialoga mērķis ir kalpot par forumu, kurā pastāvīgi kopīgi apsver, kādas ir prioritātes Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā, tās īstenošanu un pārraudzību. Tā uzdevums ir iesaistīt plašu jauniešu un jaunatnes organizāciju loku apspriedēs visos līmeņos ES dalībvalstīs, ES Jaunatnes konferencēs, kā arī Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā. Eiropas jaunatnes dialogs ir ES jaunatnes līdzdalības instruments un Strukturēta dialoga pēctecis.

Katrs cikls koncentrējas uz citu tematisko prioritāti (ko noteikusi Jaunatnes lietu ministru padome). No 2020. gada jūlija līdz 2021. gadā beigām noritēja astotais darba cikls, tā nosaukums bija Eiropa jauniešiem – jaunieši Eiropai: telpa demokrātijai un līdzdalībai”. 

2022. gada janvārī iesākās Francijas, Čehijas un Zviedrijas ES Padomes prezidentūras trio. 9. cikls, kura uzmanības fokusā ir 3. jaunatnes mērķis "Iekļaujoša sabiedrība" un 10. jaunatnes mērķis "Ilgtspējīga zaļā Eiropa"

No 2023. gada jūlija līdz 2024. gada decembrim Spānijas, Beļģijas un Ungārijas ES Padomes prezidentūras trio ietvaros iesācies 10. cikls, kura uzmanības fokusā vēl pamatīgāk tiek apskatīts 3. jaunatnes mērķis "Iekļaujoša sabiedrība".

Šajā laikā ikvienai pašvaldībai, iestādei un biedrībai ir iespēja īstenot vietējās konsultācijas, lai sadzirdētu savu jauniešu viedokli šajos jautājumos vai aktīvi iesaistīties Eiropas jaunatnes dialoga aktivitātēs, kuras organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Dažādās Latvijas pašvaldībās izstrādātie ieteikumi dialoga laikā, viedokļi un vērtējumi bieži kalpo par pamatojumu izstrādājot projektu pieteikumus, jaunatnes stratēģijas dokumentus un plānojot vietējās aktivitātes un tālāko attīstību. 

9. cikla konsultāciju nacionālais ziņojums

EJD Nacionālā darba grupa

Lai nodrošinātu Eiropas Jaunatnes dialoga (iepriekš Strukturētā dialoga) attīstību nacionālā līmenī, 2010. gadā visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ES Padomes prezidentūras trio – Spānija, Beļģija un Ungārija ietvaros tika aicinātas izveidot nacionālā līmeņa darba grupas. Latvija, atsaucoties ierosinājumam veidot nacionālo darba grupu esošo konsultatīvo komisiju ietvarā, izveidoja Eiropas Jaunatnes dialoga nacionālo darba grupu, par tās vadītāju nosakot Latvijas Jaunatnes padomes pārstāvi.

Grupas galvenie uzdevumi:

1) pārraudzīt aktivitāšu īstenošanu nacionālā līmenī;

2) iesaistīt jauniešus procesā, noskaidrot viņu viedokli un informēt par attiecīgo “trio” prezidentūru Eiropas Savienības Padomē izvirzītajām prioritātēm, izmantojot projektā „Eiropas Jaunatnes dialogs” noteikto metodiku;

3) sagatavot rekomendācijas nacionālajam ziņojumiem par dialoga īstenošanu un rezultātiem attiecīgās “trio” prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros;

4) organizēt sanāksmes ne retāk kā reizi divos mēnešos, iepriekš vienojoties ar darba grupu.

Eiropas Jaunatnes dialoga nacionālās darba grupas sastāvs:

Darba grupas vadītājs:
biedrības „Latvijas Jaunatnes padome” pārstāvis

Darba grupas vadītāja vietnieks:
Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas un iniciatīvu attīstības departamenta direktores vietnieks jaunatnes jomā

Darba grupas locekļi:

Šobrīd tiek precizēts.

Darba grupas locekļi tiek izvēlēti izvērtējot iesniegto motivāciju un darbības jomas atbilstību cikla prioritātēm. 

Saziņai nwg@ljp.lv 

Eiropas Jaunatnes mērķi

Jaunatnes mērķi ir Strukturētā dialoga procesa 2017.- 2018. gada (Igaunijas, Bulgārijas un Austrijas trio prezidentūru) rezultāts. Tie pārstāv jauniešu viedokli no visas Eiropas. Jaunatnes mērķi ir pamats Eiropas jaunatnes stratēģijai līdz 2027. gadam un turpmākajai darba ar jaunatni attīstībai visā Eiropas Savienībā. 

Jaunatnes mērķi (PDF)

Vairāk par Eiropas Jaunatnes mērķiem vari uzzināt šeit (angļu valodā).

Video par Eiropas Jaunatnes mērķiem no Eiropas Jaunatnes konferences Sofijā:

 

EJD ciklu rezultāti

7. cikls ilga no 2019. gada janvāra līdz 2020. gada vidum ES Padomes prezidentūras trio Rumānija - Somija - Horvātijas laikā. Galvenā tēma, kurai tika pievērsta uzmanība šajā valstu prezidentūras trio bija “Iespēju radīšana jauniešiem (Creating oppurtuniets for youth)”.

8. cikls sākās 2020. gada 1. jūlijā un noslēdzas 2022. gada janvārī. Cikls norit ES Padomes prezidentūras trio Vācija - Portugāle -  Slovēnija laikā. Galvenā tēma, kurai tika pievērsta uzmanība ir Eiropa jauniešiem - jaunieši Eiropai: Telpa demokrātijai un līdzdalībai (“Europe for YOUth – YOUth for Europe: Space for Democracy and Participation”), kas tieši sasaucas ar Eiropas jaunatnes mērķi Nr.9 Telpa un līdzdalība visiem.

9. cikls sākas 2022. gada janvārī Fracijas - Čehijas un Zviedrijas trio pārziņā un tā laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta Eiropas jaunatnes mērķiem Nr.3 Iekļaujoša sabiedrība un Nr. 10. Ilgtspējīga zaļa Eiropa.

Latvijā:.

2019., 2020. un 2021. gadā apkopoto jauniešu un iesaistīto pušu secinājumi, ieteikumi un viedokļi tika izmantoti, lai veidotu jaunās Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes  2022. – 2027. gadam. Visi līdz šim Latvijā apkopotie vietējo konsultāciju rezultāti (kafijas ar politiķiem, fokusa grupas, tiešsaistes anketas, konferencēs izveidotās rekomendācijas) tiek iekļauti nacionālajā ziņojumā, kas kopā ar citu valstu ziņojumiem kalpo par pamatu Eiropas rekomendāciju izstrādei

Eiropā:

Nacionālo apspriešanos rezultāti un visa papildinformācija, ko sniegušas starptautiskās jaunatnes organizācijas, tiek apkopota vienā dokumentā, kuru pēc tam izmanto ES jaunatnes konferencēs, kur jauniešu pārstāvjiem un politikas veidotājiem ir iespēja sagatavot kopīgu vēstījumu Eiropas Savienībai. ES jaunatnes konferences notiek divreiz gadā, un tās vada valsts, kura tajā brīdī prezidē Eiropas Savienībā.


Prezidentvalsts parasti atbalsta savas ES jaunatnes konferences ieteikumus un iepazīstina ar tiem Eiropas Savienības Padomi, lai tie tiktu atspoguļoti Padomes rezolūcijās vai ES jaunatnes lietu ministru pieņemtajos secinājumos. Konferencē sagatavotos ieteikumus Eiropas Komisija izmanto arī turpmākās politikas izstrādē.

Vēsture - Strukturētais dialogs

2005. gada 15. novembra Rezolūcijā Eiropas Komisija un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstis tika aicinātas izveidot strukturētu dialogu ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, jaunatnes pētniekiem un politikas veidotājiem ar mērķi atbalstīt jauniešu tiesības piedalīties politikas izstrādē, kas tiešā veidā viņus skar. Tā ES Padomes prezidentūras „trio” – Spānija, Beļģija un Ungārija – ietvaros Strukturētais dialogs tika izmantots kā iespēja problēmu risināšanai, ar ko saskārās mūsdienu jaunatne.

ES Padome atzīst, ka strukturētā dialoga mērķis ir kalpot par forumu, kurā pastāvīgi kopīgi apsver, kādas ir prioritātes Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā, tās īstenošanu un pārraudzību. Tā uzdevums ir iesaistīt plašu jauniešu un jaunatnes organizāciju loku apspriedēs visos līmeņos ES dalībvalstīs, ES Jaunatnes konferencēs, kā arī Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā.

Strukturētā dialoga laikā ik semestri katrā „trio” valstī notika jaunatnes konferences, kurās piedalās jaunatnes organizāciju un attiecīgo ministriju pārstāvji no katras ES dalībvalsts. Pirms konferencēm notiek jauniešu konsultācijas nacionālajā līmenī, lai izzinātu galvenās problēmas par iepriekš izvirzīto tēmu, kuras apspriest Eiropas līmenī, lai vēlāk veidotu oficiālas rekomendācijas ES Ministru Padomei.

Strukturētā dialoga laikā tika radīti 11 Eiropas jaunatnes mērķi.

Piesakies jaunumiem
The subscriber's email address.

IESAISTIES.

APMEKLĒ.

PASTĀSTI.

Valsts jaunatnes programma Izglītības un zinātnes ministrija

LR Izglītības un zinātnes ministrija
Politikas iniciatīvu un attīstības departaments
Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050
jaunatneslietas@izm.gov.lv

SOFTIKOM