Jaunatnes politika Latvijā

Jaunatnes politika Latvijā tiek veidota, balstoties uz Eiropas Savienības un Latvijas Republikas nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, kā arī Jaunatnes likumā definētajām jaunatnes jomā iesaistīto personu kompetencēm jaunatnes politikas nozarē.

2009. gada 1. janvārī stājās spēkā Jaunatnes likums ar mērķi uzlabot jauniešu – personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem – dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni. Jaunatnes likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci šīs politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni.

Jaunatnes politika Latvijā balstās uz septiņiem principiem:

  1. līdzdalības princips; 
  2. informācijas pieejamības princips; 
  3. vienlīdzīgu iespēju princips; 
  4. jauniešu interešu ievērošanas princips; 
  5. labvēlīgu ekonomisko priekšnosacījumu princips; 
  6. jauniešu integrācijas princips; 
  7. mobilitātes un starptautiskās sadarbības princips.

Jaunatnes politikas attīstību Latvijā nosaka Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes  2022. – 2027. gadam (saskaņošanas stadijā) un tajā definētie rīcības virzieni:

  1. Darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveide un attīstība.
  2. Plašākas un aktīvākas jauniešu līdzdalības veicināšana.
  3. Darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana.
  4. Jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanas veicināšana.

Savukārt politikas īstenošanu nosaka Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2021. - 2023. gadam (saskaņošanas stadijā), kura mērķis ir ar informatīvu, metodisku un finansiālu valsts atbalstu nodrošināt darba ar jaunatni Latvijā koordināciju un attīstību, lai radītu labvēlīgu vidi jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai un palīdzētu katram jaunietim uzsākt patstāvīgu dzīvi kā atbildīgam sabiedrības loceklim.

Jaunatnes politikas valsts programma 2022. - 2024. gadam ir veidota, lai nodrošinātu jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentos noteikto uzdevumu un pasākumu īstenošanu.

Programma nosaka informatīvu, metodisku un finansiālu valsts atbalstu, lai radītu labvēlīgu vidi, kas palīdzētu jaunietim uzsākt patstāvīgu dzīvi kā atbildīgam sabiedrības loceklim, nodrošinot darba ar jaunatni Latvijā koordināciju un attīstību. Būtiskākie plānotie pasākumi kopumā ir vērsti uz darba ar jaunatni stiprināšanu pašvaldību līmenī, atbalstot aktivitātes sistēmiska darba ar jaunatni īstenošanai pēc administratīvi teritoriālās reformas. Ir plānots pastiprināti sekmēt jauniešu aktīvu pilsonisko un politisko līdzdalību, lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanā, gan veicinot viņu līdzdalību dažādās organizācijās, gan stiprinot izglītojamo pašpārvaldes. Attiecīgi tiks turpināts atbalsts jaunatnes organizāciju darbībai un līdzdalības nodrošināšanai valsts un starptautiskajā jaunatnes politikā.

Piesakies jaunumiem
The subscriber's email address.

IESAISTIES.

APMEKLĒ.

PASTĀSTI.

Valsts jaunatnes programma Izglītības un zinātnes ministrija

LR Izglītības un zinātnes ministrija
Politikas iniciatīvu un attīstības departaments
Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050
jaunatneslietas@izm.gov.lv

SOFTIKOM