Apkopoti jauniešu viedokļi no Eiropas Jaunatnes dialoga konsultācijām

Laika posmā no šī gada 28. jūlija līdz 12. augustam 20 dažādās vietās visā Latvijā (Rēzeknes, Ogres, Tukuma, Saldus, Limbažu, Bauskas, Krāslavas, Jelgavas, Kuldīgas un Olaines novados, kā arī Liepājas, Daugavpils, Rīgas, Valmieras un Jūrmalas pilsētās) Eiropas Jaunatnes dialoga (EJD) vēstnieki organizēja konsultācijas ar jauniešiem. Kopā konsultācijās iesaistījās 404 jaunieši.

Vēstnieki konsultāciju laikā meklēja atbildes uz jautājumiem tēmās izglītība un apmācība, iniciatīva un pilnvarošana, pārvaldība, mobilitāte un solidaritāte, kā arī piekļuve infrastruktūrai. 

Jauniešu atziņas apkopotas un iesniegtas Eiropas Jaunatnes dialoga vadības grupai, kuras tiks izmantotas tālākajā EJD procesā, savukārt Latvijā EJD vēstnieki sākot no oktobra organizēs šo aktivitāšu ieviešanas iniciatīvas, bet IZM šos viedokļus izmantos turpmākajā jaunatnes politikas plānošanas procesā.

Galvenie secinājumi no jauniešu konsultācijām:

1. Izglītība un apmācība - vadošais jautājums - Kādi ir jauniešiem draudzīgi informācijas avoti un mācību iespējas par klimata pārmaiņām un saikni starp klimata pārmaiņām un sociālo nevienlīdzību?

• Sabiedriskie un sociālie mediji, lai gan daudz informācijas var atrast internetā, taču visās konsultācijās jaunieši norādījuši ka pastāv arī aizdomas un neuzticība interneta avotiem, jo tajos tiek izplatītas viltus ziņas. Kā uzticamus avotus kur jaunieši uzticas saturam un varētu veiksmīgāk saņemt informāciju, ir uzdevumi.lv, Wikipēdija,  Youtube, kā arī reklāmās, tiktok, instagram, facebook un dažādos ziņu portālos. Pārsvarā jaunieši informāciju iegūst no ārzemju medijiem un sociālo tīklu satura veidotājiem, atzīst, ka liela ietekme ir influenceriem.
• Pārsvarā ir lasāmi avoti, kurus jauniešiem ir garlaicīgi pētīt. TikTok un Youtube - ir platformās, kuras pārsvarā skatās jaunieši, nepieciešams vairāk attīstīt blogus, kuri interesantākā un vieglāk uztveramā veidā stāstītu jauniešiem par klimata pārmaiņu tēmu un saikni starp klimata pārmaiņām un sociālo nevienlīdzību. Jāiedrošina pašiem jauniešiem veidot saturu latviešu valodā gan par klimata pārmaiņām un iekļaušanu, gan par citām viņiem interesējošām tēmām. Informācija jāpasniedz interesanti, sekojot trendiem.
• Tā pat tiek minēti tādi avoti kā – skolas, paziņas, ģimene, draugi, kā arī neformālās izglītības aktivitātes, īpaši izceļot - Erasmus projekti: vairākās konsultācijās jaunieši informāciju ieguvuši piedaloties dažādos Erasmus+ projektos. Ja šie projektu būtu vairāk, tas palīdzētu jauniešiem nodot informāciju. Populārs viedoklis par aplikāciju radīšanu par šīm tēmām, lai jaunieši labāk zinātu par šo tēmu nozīmīgumu, ko viņi varētu darīt lai uzlabotu situāciju, tādas aplikācijas, kurās var pildīt viktorīnas, spēlēt orientēšanās spēles, paralēli uzzinot jaunus faktus par klimata pārmaiņām un sociālo nevienlīdzību.

2. Iniciatīva un pilnvarošana - vadošais jautājums - Kādus veiksmīgus mehānismus un metodes jaunieši apzinās, kas nodrošina, ka viņu paaudzes vajadzības tiek ņemtas vērā lēmumu pieņemšanas procesos, kas ietekmē viņu pašreizējo dzīvi un nākotni?

• Esošie mehānismi:

  • Elektroniskie paraksti par/ pret politikas iniciatīvām, kā piemērs portāls manabalss.lv.
  • Projektu konkursi, protesti, diskusijas un organizācijas, brīvprātīgais darbs. To, protams, dara tikai aktīvākie jaunieši. Nepieciešams ieinteresēt jauniešus piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos, iepazīstināt ar lēmumu pieņemšanas procesu. Ir daudz lielisku projektu Latvijā, caur kuriem ir iespējams izteikt viedokli un kaut mazas izmaiņas veikt, taču nepieciešams vairāk par šādām iespējām informēt arī skolās.
  • Jaunatnes darbinieki, jauniešu iniciatīvu centri, novada jauniešu dome, jaunatnes organizācijas un pašvaldības sadarbība. Daudzi jaunieši saprot ka visas viņu iniciatīvas var uzklausīt jaunatnes organizācijas. Tomēr diez gan skaidri saprotams, ka daudzi jaunieši neuzskata jaunatnes organizācijas par pietiekami efektīvām, lai tieši spētu ietekmēt lēmumu pieņēmējus.

• Kādiem mehānismiem būtu jāizskatās?

  • Vairāk iesaistīt pašus jauniešus politikas lemšanas procesos un biežāk uzklausīt jauniešu viedokli un īstenot idejas, ne tikai pajautāt. 
  • Informācijai un jauniešus uzrunājošajiem mehānismiem ir jābūt daudz saprotamākiem un vienkāršākiem, lai jaunietim nebūtu bail iesaistīties un viņš prastu ar savu valodu un zināšanām izteikties.
  • Balsošanā piedalīties jau no 16 gadu vecuma.
  • Pārmaiņas skolas sistēmā –  tiek sniegta ļoti minimāla informācija skolā par šādām lietām. Skolām jāveicina iepazīšanās ar pilsētas jauniešu domi. Skolēni varētu veidot projektus, lai apkopotu citu skolēnu viedokļus, tādējādi noņemot slogu no skolas darbiniekiem un liekot brīvprātīgajiem skolēniem parūpēties par aptaujām.
  • Jāveido politiķu savstarpējo kontaktu ar jauniešiem, lai ir platformas, tikšanās (t. sk. jauniešu pulcēšanās vietās), diskusijas, līdzdarbošanās un pasākumi, kur šīs abas puses savestu kopā. Šobrīd politiķi jauniešiem neasociējas ar neko labu, ja tiktu nodibināts ciešāks kontakts, tad varētu situācija mainīties, kā labu metodi izceļ diskusiju metodi “Kafija ar politiķiem”.
  • Mājas lapa jauniešiem jeb blogs, kurā var izteikt savu viedokli noteiktās kategorijās.

3. Pārvaldība - vadošais jautājums - Kā jauniešu līdzdalības mehānismos var izvairīties no jauniešu maldināšanas (youthwashing), liekot politikas veidotājiem būt atbildīgiem par jauniešu ierosinājumu īstenošanu?

• Youthwashing saista ar viltus ziņām internetā. Neticība informācijai, īpaši sociālajos tīklos, rada piesardzību arī attiecībā uz reālu iesaisti.
• Jauniešiem ir jāļauj iesaistīties visos līmeņos. Jaunieši ir pieraduši, ka tiek aicināti piedalīties pasākumos, debatēs, uzklausīti, bet viņi reti ir tie, kas paši organizē kopā ar līderiem, pieaugušajiem.
• Vairāk veidot kafijas ar politiķiem un nebaidīties runāt par tēmām, kuras patiešām ir svarīgas jauniešiem.
• Sniegt regulāru atgriezenisko saiti jauniešiem.
• Politiķu solījumiem un darbiem jābūt caurspīdīgākiem.
• Aktīvāk jāveido jauniešu domes katrā pašvaldībā, kur tiktu kopīgi noformulēts vēlamais/ sasniedzamais rezultāts un tālāk nodot izpildvarai. Jauniešiem vairāk būtu jāapvienojas pašvaldības un valstiskā līmenī, tādējādi veicinot izmaiņas.

4. Mobilitāte un solidaritāte - vadošais jautājums - Kas palīdz dažādiem nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem piedalīties dažādos Eiropas līmeņa mobilitātes pasākumos, kas saistīti ar vidi?

• Dažādas jaunatnes organizācijas, NVO, Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa projekti, tā patiešām ir iespēja justies iekļaujošam, palīdzēt iesaistīties un nebūt nosodītiem.

• Galvenais trūkums ir jauniešu uzrunāšanas veids. Bieži vien informācija nemaz nenonāk līdz šiem jauniešiem. Šeit savstarpēji sadarboties vajadzētu organizācijām ar jaunatnes darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem. Plašāka iesaiste informācijas nodošanā izglītības sistēmā būtu vēlama, lai skolas nodod informāciju jauniešiem arī par pasākumiem ārpus skolas vides.

5. Piekļuve infrastruktūrai - vadošais jautājums - Kādiem īpašiem infrastruktūras elementiem jābūt pieejamiem jauniešiem, lai viņi varētu dzīvot ilgtspējīgi?

• Sekmīgi plānota publiskā transporta sistēma, tai skaitā finansiāli pieejams jauniešiem un fiziski pielāgots sabiedriskais  cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
• Sakārtotāka infrastruktūra velosipēdistiem un gājējiem. Iespēja plašāk iznomāt riteņus (ar atlaidi vai ar zemāku drošības naudu), drošas velosipēdu novietnes, pret nozagšanas iespējas. Papildus atbalsts būtu jāpiešķir jauniešu nodrošināšanai ar velosipēdiem, īpaši jauniešiem no nelabvēlīgiem apstākļiem.
• Jāuzlabo atkritumu šķirošanas pieejamība.
• Publiskās infrastruktūras uzlabojumi - ūdens krāni visā novadā, ne tikai lielākajās pilsētās, vairāk parki pilsētās, kur satikties ar draugiem un izbaudīt dabu, vairāk aktivitātes svaigā gaisā – āra sporta zāles un laukumi, parki, bērnu laukumiņi, velotrenežieri, ar kuriem minoties var uzlādēt savu mobilo telefonu, veloinfrastruktūras attīstība.

Pilnais konsultāciju ziņojums pieejams šeit.

Kopējais Eiropas Jaunatnes dialoga 9. cikla konsultāciju ziņojums angļu valodā pieejams šeit.

Izglītības un zinātnes ministrijas projekts "Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošana Latvijā 2022-2024" tiek finansēts no Eiropas Komisijas. Vairāk par Eiropas Jaunatnes dialogu šeit.