Publicēts 2025. gada pašvērtējuma apkopojums "Vienots kvalitātes ietvars darbam ar jaunatni pašvaldībās"
2024. gada septembrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) publicēja metodisko materiālu pašvaldībām “Vienots kvalitātes ietvars darbam ar jaunatni pašvaldībās”. Metodiskais materiāls veidots kā pašvērtējuma rīks pašvaldībām, kas palīdz apzināties esošo situāciju darbā ar jaunatni un identificēt attīstāmās jomas. Pašvērtējuma rīkā iekļautas šādas sadaļas – darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveide un attīstība; darbā ar jaunatni iesaistītais personāls; jauniešu līdzdalības veicināšana un darba ar jaunatni īstenošana. Indikatori palīdz apzināt plašo jaunatnes jomas tvērumu, to pašanalīze veicina darba ar jaunatni izpratni un kvalitāti vietējā līmenī.
Vērtējot visu četru sadaļu izpildes rādītājus, 2025. gada apkopojuma dati liecina, ka visaugstākā izpilde pašvaldībās ir jauniešu līdzdalības veicināšanas jomā (76.7%). Tam cieši seko darba ar jaunatni īstenošana (76.5%). Savukārt darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveides un attīstības izpildes rādītājs ir 68.9%, bet viszemākais rādītājs joprojām ir kritērijā “darbā ar jaunatni iesaistītais personāls” – 57.8%.
Salīdzinot ar 2024. gadu, visās sadaļās ir novērojams uzlabojums, kas liecina par pakāpenisku darba ar jaunatni sistēmas attīstību pašvaldībās. Īpaši būtisks pieaugums vērojams jauniešu līdzdalības veicināšanā (no 67.4% līdz 76.7%) un darba ar jaunatni īstenošanā (no 67.6% līdz 76.5%), kas norāda uz aktīvāku jauniešu iesaisti un daudzveidīgāku aktivitāšu piedāvājumu.
Tomēr vairākās jomās saglabājas būtiski izaicinājumi, kas kavē vienmērīgu kvalitātes pieaugumu. Lai gan daudzās pašvaldībās ir izveidots institucionālais pamats darba ar jaunatni īstenošanai, turpmāk nepieciešams stiprināt datos balstītu plānošanu, izmērāmu rezultatīvo rādītāju noteikšanu, regulāru jauniešu vajadzību izpēti un starpinstitucionālās sadarbības mehānismu praktisko darbību.
Būtiski attīstības izaicinājumi saglabājas arī cilvēkresursu jomā, īpaši saistībā ar personāla atalgojuma kritumu jaunatnes darbinieku specializāciju, profesionālā atbalsta mehānismiem un izdegšanas prevenciju. Turpmākajā darbā īpaša uzmanība pievēršama jauniešu reālai līdzdalībai pašvaldību lēmumu pieņemšanā, jauniešu centru un jauniešu telpu pieejamībai jauniešiem ar funkcionālajiem traucējumiem, iekļaujošu pakalpojumu attīstībai un darba ar jaunatni aktivitātēs iegūto kompetenču atzīšanai. Kopumā pašvērtējuma rezultāti apliecina, ka pašvaldībās ir izveidoti nozīmīgi priekšnosacījumi darba ar jaunatni kvalitātes pilnveidei, taču nākamajā attīstības posmā galvenais uzdevums ir pāriet no atsevišķu kritēriju izpildes uz koordinētu, ilgtspējīgu un rezultātos balstītu darba ar jaunatni sistēmu.
Par pašvērtējuma rīku
Pašvērtējuma rīka galvenā priekšrocība ir tā, ka pašvaldības jaunatnes jomas speciālisti novērtē savas pašvaldības darbu pēc IZM noteiktajiem kritērijiem un procesā tiek veicināta refleksija, ļaujot izvērtēt darba ar jaunatni attīstību, stiprās puses un jomas, kur nepieciešama izaugsme. Balstoties uz pašnovērtējumu, pašvaldībai ir iespēja izstrādāt tālākās rīcības, lai uzlabotu jaunatnes politiku un darbu ar jaunatni savā pašvaldībā. Katras sadaļas beigās iegūto punktu skaits raksturo pašvaldības esošo situāciju un iespējamo tālāko rīcību.
IZM pašvaldību pašvērtējumus apkopo, lai vērtētu kopējās darba ar jaunatni attīstības tendences, kā arī nodrošinātu datu izmantošanu jaunatnes politikas un darba ar jaunatni monitoringa ietvaros. Apkopotā informācija tiek izmantota jaunatnes politikas pilnveidei un lēmumu pieņemšanai valsts līmenī.
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) pašvērtējuma atbildes izmanto gan pasākumu plānošanā, gan sadarbojoties ar pašvaldībām, lai piedāvātu uz konkrētām vajadzībām pielāgotus atbalsta risinājumus. Tāpat iegūtie dati tiek izmantoti labās prakses piemēru apkopošanā un resursu kartējumā.
Izglītības un zinātnes ministrija 2025. gadā saņēma pašvērtējumus no 39 pašvaldībām, savukārt 2026. gada sākumā – no 42 pašvaldībām. 4 pašvaldības (Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Salaspils novada pašvaldība, Saulkrastu novada pašvaldība un Rīgas valstspilsētas pašvaldība) pašvērtējumus neiesniedza. 2025. gadā pašvaldības sniedza atbildes par 2024. gadu, bet 2026. gadā iesniedza atbildes par 2025. gadu.
Pašvērtējuma apkopojums pieejams šeit.