Noslēgušās Eiropas Jaunatnes dialoga konsultācijas ar jauniešiem

Konsultācijas veiktas laika posmā no 2023. gada oktobra līdz decembrim Rīgā, Talsos, Saldū, Kandavā, Ventspilī, Cēsu novada Liepā, Valmierā, Limbažos, Līvānos, Rēzeknē, Rēzeknes novada Stružānos, Daugavpilī, Preiļos, Jelgavā, Jēkabpilī, Jēkabpils novada Salā, Aucē un Bauskas novadā Vecumniekos. Konsultācijās tika iesaistīti 682 dalībnieki  - 617 jaunieši un  65 lēmumu pieņēmēji.

Jauniešu organizētajos konsultāciju pasākumos piedalījās gan jaunieši ar ierobežotām iespējām, gan arī jaunieši, kuriem nav ar ierobežotas iespējas. Konsultācijas tika veiktas sadarbībā ar nodibinājumu “Baltijas reģionālais fonds” un tās īstenoja 20 jaunieši Eiropas Jaunatnes dialoga vēstnieki, kuri paši izvēlējās pasākumu formātu, metodes un veidus, kā uzrunāt dalībniekus.

Konsultācijās piedalījās 393 sievietes, 240 vīrieši, savukārt 20 jaunieši sevi pieskaita pie cita dzimuma, bet 29 nevēlējās norādīt. Konsultācijās visvairāk piedalījušies jaunieši vecumā no 16-18 gadiem (333), otra lielākā vecumgrupa ir jaunieši no 13-15 gadiem (248), bet tikai 29 jaunieši pārstāvējuši vecumgrupu 19-25 gadi. Konsultācijās ir piedalījušies arī jaunieši ar invaliditāti (68), jaunieši ar citu etnisko izcelsmi (74), jaunieši no lauku vai attāliem reģioniem (244) un 27 NEET jaunieši. Vairums jauniešu (402) līdz šim nav piedalījušies Eiropas Jaunatnes dialoga aktivitātēs.

Eiropas Jaunatnes dialoga 10. cikls pievērš uzmanību Eiropas Jaunatnes mērķim Nr. 3 “Iekļaujoša sabiedrība”, kas paredz veicināt un nodrošināt visu jauniešu iekļaušanu sabiedrībā.  Konsultāciju laikā jauniešiem bija jāatbild uz šādiem jautājumiem:

• Barjeras - Kādi ir pašreizējie šķēršļi, kas traucē sabiedrībā pilnībā iekļaut visus jauniešus, īpaši jauniešus ar ierobežotām iespējām?
• Esošais atbalsts - Kāda veida efektīvs atbalsts šobrīd ir/ tiek nodrošināts, lai veicinātu visu jauniešu iekļaušanu sabiedrībā, īpaši jauniešu ar ierobežotām iespējām?
• Nepieciešamās pārmaiņas - Kādas turpmākās darbības jāveic, lai veicinātu visu jauniešu iekļaušanu sabiedrībā, īpaši jauniešu ar ierobežotām iespējām?

Saistībā ar barjerām jaunieši min šķēršļus, kas saistīti ar jauniešu personības iezīmēm, piemēram, zemu jauniešu pašapziņu, bailēm, ka citi tevi nepieņems, gan sabiedrībā esošo neiecietību un pat naidu pret atšķirīgo. Tiek minēts, ka tiek atstumti gan latvieši, gan citu tautību cilvēki, gan tādi, kuriem ir kādi fiziska, garīga vai emocionāla rakstura ierobežojumi, gan arī jaunieši, kuriem nav šādu ārēji redzamu ierobežojumu. Daudzās atbildēs tiek pieminēts finansiālais stāvoklis gan attiecībā uz piekļuves iespējām, gan pat tik vienkāršs faktors kā dizaineru apģērbs. Tiek arī atzīmēta bulinga problēma - gan izglītības iestādēs, gan sabiedrībā kopumā, kā arī daudzi sabiedrībā valdošie aizspriedumi, piemēram, par cilvēkiem ar netradicionālo seksuālo orientāciju. Tiek arī norādīts, ka sabiedrībā kopumā valda sašķeltība, un tas noteikti neveicina visu cilvēku iekļaušanu.

Jaunieši min, ka atbalsts tiek saņemts no draugiem, vecākiem, radiniekiem, skolotājiem, jaunatnes darbiniekiem. Pozitīvi tiek novērtēts, ka ir pieejami daudzi ārpusskolas pasākumi, kā arī  aktivitātes un nodarbības, kuras īsteno jauniešu centri, lai veicinātu visu jauniešu iekļaušanu un radītu vidi, kurā visi jūtas vērtīgi un pieņemti. Izskanēja arī viedoklis, ka dažreiz lielāku atbalstu saņem jaunieši, kuriem jau ir visas nepieciešamās iespējas, kuri netiek diskriminēti, jaunieši no turīgām, atpazīstamām ģimenēm. Savukārt, jauniešiem ar ierobežotām iespējām nav pieejas un piekļuves sev nepieciešamajam atbalstam, lai labāk iekļautos sabiedrībā.

Jaunieši uzsver, ka problēmu risināšanai ir jāpievērš lielāka sabiedrības uzmanība un noteikti nepieciešamas aktīvākas politikas veidotāju darbības. Jaunieši daudz uzsver to, ka nepieciešami skolotāji un skolas darbinieki, kas ir labi apmācīti un kvalificēti, lai adekvāti risinātu konfliktsituācijas un diskriminācijas jautājumus. Diskusiju laikā pie nepieciešamiem uzlabojumiem dalībnieki izteica gan savas pārdomas, gan arī konkrētas idejas. Piemēram, katrā skolā nodrošināt nepārtrauktu psihologa klātbūtni un aktualizēt psihologa pakalpojumus jauniešu vidū, jo daudzi jaunieši neuztver to nopietni un neizmanto sniegtās iespējas. Cits priekšlikums bija ieviest plašākus interešu izglītības pasākumus lauku reģionos, jo, salīdzinot ar pilsētas vidi, kur ir ļoti plašs nodarbību piedāvājums, lauku reģionos tas nav tik daudzveidīgs. Jaunieši uzsvēra, ka ir daudz vairāk jāizglīto sabiedrība kopumā par cilvēkiem ar ierobežotām iespējām, jo lielai cilvēku daļai nav zināšanu, kā dažādām jauniešu grupām palīdzēt, vai pat - kā izturēties pret šādiem cilvēkiem. 

Jauniešu viedokļu apkopojumu veica EJD vēstnieku programmas īstenotāji nodibinājums “Baltijas reģionālais fonds”.

Plašāks konsultāciju apkopojums pieejams šeit. Jauniešu viedokļi tiks iesniegti Eiropas Jaunatnes forumā kā Latvijas EJD 10. cikla konsultāciju nacionālā atskaite.

Izglītības un zinātnes ministrijas projektu "Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošana Latvijā 2022-2024" līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, kura nav atbildīga par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.