Latvijas jaunieši pauž savu viedokli par Eiropas Savienības saikni ar jaunatni
Eiropas Jaunatnes dialoga (EJD) 11. cikla ietvaros jūnijā un jūlijā visā Latvijā norisinājušās 24 jauniešu konsultācijas, kuras organizēja Eiropas Jaunatnes dialoga vēstnieki ciešā sadarbībā ar mentoriem. Konsultāciju mērķis bija uzzināt jauniešu viedokļus par tādiem būtiskiem jautājumiem kā piederības sajūta Eiropai, kopīgās Eiropas vērtības, uzticība demokrātijai, programmu "Erasmus+" un "Eiropas Solidaritātes korpuss" pieejamība, Eiropas Jaunatnes mērķu pārskatīšana un jauniešiem draudzīga lēmumu pieņemšana ES līmenī. Balstoties uz jauniešu ieteikumiem, Eiropas Komisijā tika iesniegti viņu priekšlikumi nacionālajā un Eiropas līmenī.
Konsultācijas tika organizētas dažādās Latvijas pilsētās un novados, pulcējot aptuveni 600 jauniešus vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Pasākumi, kas norisinājās Daugavpilī, Rēzeknē, Kuldīgā, Liepājā, Priekulē, Jūrmalā, Rīgā, Cēsīs, Jēkabpilī, Jelgavā, Iecavā, Ozolniekos, Atašienē, Saldū, Mazirbē, Kandavā, Mazsalacā, Viļķenē, Ogrē, Baldonē un Preiļos, tika rīkoti neformālā vidē, iesaistot arī jauniešus ar ierobežotām iespējām un no mazāk pārstāvētām grupām. Interaktīvās un radošās metodes, piemēram, grupu diskusijas, ideju darbnīcas, debates, spēles, viktorīnas un intervijas, veicināja atklātu diskusiju un padarīja konsultācijas saistošas visiem dalībniekiem.
Lai stiprinātu jauniešu saikni ar Eiropas Savienību, Latvijas jaunieši konsultāciju laikā izvirzījuši vairākus priekšlikumus. Pirmkārt, jaunieši uzsver, ka saikni ar Eiropu palīdz stiprināt kvalitatīva izglītība un personīgā pieredze. Viņi ierosina integrēt izglītību par Eiropas vērtībām jau no pamatskolas, kā arī paplašināt starptautiskās sadarbības un mobilitātes programmu, piemēram, "Erasmus+" un "Eiropas Solidaritātes korpuss", pieejamību, iekļaujot jauniešus līdz 18 gadu vecumam un mazāk pārstāvētas grupas.
Otrkārt, jaunieši aicina nodrošināt viegli pieejamu, saprotamu un uzticamu informāciju par Eiropas Savienības procesiem un darbību. Viņi ierosina veidot jaunu, digitālu un visiem pieejamu platformu, kurā būtu apkopota praktiska un interaktīva informācija par jauniešu iespējām, vērtībām un līdzdalības veidiem. Tāpat tiek aicināts izmantot sociālos tīklus un viedokļu līderus, lai efektīvāk izplatītu informāciju, padarot to saprotamāku un pieejamāku dažādām jauniešu grupām.
Tāpat jaunieši uzsver nepieciešamību viņus mērķtiecīgi iesaistīt lēmumu pieņemšanā gan vietējā, gan nacionālā līmenī. Kā priekšlikums izteikta ideja par "jauniešu ietekmes izvērtējumu" ieviešanu politikas veidošanā, kas nodrošinātu, ka viņu viedoklis tiek ņemts vērā. Jaunieši aicina veidot regulāru un atvērtu dialogu ar politiķiem un veicināt sabiedrības izpratni par jauniešu līdzdalības nozīmi, lai mazinātu vienaldzību jauniešu vidū.
Visbeidzot, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem, jaunieši aicina pievērst uzmanību atbalstam jauniešiem ar ierobežotām iespējām un sociālās atstumtības risku. Tiek piedāvāts nodrošināt regulāru un saprotamu informāciju par ES iespējām skolās un jauniešu centros, kā arī atbalstīt vietējās jauniešu iniciatīvas, kas veicina Eiropas piederību un kopienu stiprināšanu.
Šie nacionālā un Eiropas līmeņa priekšlikumi, kas izstrādāti konsultāciju gaitā, tika apkopoti un iesniegti Eiropas Komisijā, tādējādi nodrošinot, ka jauniešu balss tiek sadzirdēta un ņemta vērā.
Papildus konsultācijām ir norisinājusies arī pirmā Eiropas Jaunatnes dialoga 11. cikla Nacionālās darba grupas sēde. Tajā piedalījās pārstāvji no Latvijas Jaunatnes padomes, Izglītības un zinātnes ministrijas, jauniešu pārstāvji, jauniešu organizācijas, vēstnieki, mentori, eksperti un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras pārstāvji. Sēdes laikā tika pārrunāti pirmie cikla rezultāti un sniegti priekšlikumi konsultāciju atskaites papildināšanai, lai vēl pilnvērtīgāk atspoguļotu jauniešu viedokli un nodrošinātu tā ietekmi gan nacionālā, gan Eiropas līmenī.
Latvijas jauniešu ieteikumi tiks prezentēti Eiropas Jaunatnes konferencē šī gada septembrī Dānijā, un vēlāk tiks apkopoti rezolūcijā, kuru pieņems Eiropas Savienības Padome. Tie kalpos par pamatu Eiropas Jaunatnes mērķu attīstībai un tiks izmantoti arī Latvijas jaunatnes politikas dokumentu izstrādē.
Eiropas Jaunatnes dialogs ir turpinājums strukturētajam dialogam ar jauniešiem, kas tika izveidots saskaņā ar ES jaunatnes stratēģiju 2010–2018. Katrs cikls ilgst 18 mēnešus, un tā noslēgumā Eiropas Savienības Padome pieņem rezolūciju, kurā iekļauti no dialoga izrietošie jauniešu ieteikumi. Šie rezultāti kalpo kā pamats, lai jauniešu viedoklis tiktu ņemts vērā ES lēmumu pieņemšanas procesos. Latvijā Eiropas Jaunatnes dialoga 11. cikla ietvaros darbojas arī vēstnieku tīkls, kura dalībnieki ir 30 jaunieši no visiem Latvijas reģioniem. Šī cikla pamatā ir Eiropas Jaunatnes mērķis - Nr.1. Savienot Eiropas Savienību ar jauniešiem.
Visus Eiropas Jaunatnes dialoga tīkla pasākumus Latvijā koordinēs nodibinājums “Baltijas Reģionālais fonds” ciešā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Eiropas Jaunatnes dialoga nacionālo darba grupu. Ja tev rodas jautājumi par vēstnieku tīklu, raksti Alisei - alise.pumpure@gmail.com
Kas ir Eiropas Jaunatnes dialogs?
Tā ir iespēja jauniešiem un politikas veidotājiem aktualizēt problēmjautājumus Latvijas un Eiropas līmenī, tas ir dialogs starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem. Eiropas Jaunatnes dialogs ir Eiropas Savienības jaunatnes līdzdalības instruments un tā mērķis ir kalpot par forumu, kurā kopīgi apsver, kādas ir prioritātes Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā, tās īstenošanu un pārraudzību. Tā uzdevums ir iesaistīt plašu jauniešu un jaunatnes organizāciju loku apspriedēs visos līmeņos ES dalībvalstīs, ES Jaunatnes konferencēs, kā arī Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā.
Sīkāka informācija par Eiropas Jaunatnes dialogu šeit.
Projektu “Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošana Latvijā 2022-2024” īstenoja Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Baltijas Reģionālo fondu, aktivitātes līdzfinansē Eiropas Savienība.
Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Izglītības un zinātnes ministrijas viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.