Jauniešu līdzdalības iespējas un motivācija līdzdarboties

Eiropas Jaunatnes gada ietvaros Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar sociālo uzņēmumu “Visas iespējas” organizēja piecus ekspertu domnīcu ciklus. Domnīcās piedalījās jaunieši, jaunatnes darbinieki, jaunatnes organizāciju pārstāvji, pētnieki, politiķi, psihologi, finanšu un nodokļu eksperti, ekonomisti, statistikas eksperti, uzņēmēji, karjeras konsultanti un citi. Pirmais domnīcu cikls tika veltīts sarunai par jauniešu vecuma maiņu likumā, ekspertu priekšlikumi lasāmi šeit.

Divi no domnīcu cikliem tika veltīti līdzdalības tēmai, apskatot jauniešu 13 līdz 18 gadi līdzdalības iespējas un motivāciju, kā arī jauniešu gatavību balsot pašvaldību vēlēšanās no 16 gadu vecuma. Kā eksperti piedalījās Ireta Čekse, Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošā pētniece un docente; Renārs Peksis, Limbažu novada jauniešu centra jauantnes darbinieks; Rolands Aleksandrs Rudenko, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes jauniešu padomes vadītājs; Emīlija Zujeva, Inčukalna pamatskolas 8. klases skolniece; Aleksandrs Oļeiņikovs, biedrība "JASMA", bijušais Latvijas Jaunatnes padomes valdes loceklis; Agris Lungevičs, Madonas novada domes priekšsēdētājs; Dace Ševčenko, iniciatīvu platformas “Manabalss” komunikācijas stratēģe; Kristiāns Vasiļevskis, politiskās partijas jauniešu nodaļas “Jaunieši attīstībai” valdes priekšsēdētājs un Gita Birzniece, Pusaudžu resursu centra Rīgas filiāles vadītāja.

Kā atzina Latvijas Universitātes docente un pētniece, IEA ICCS 2022 pētījuma vadītāja Latvijā Ireta Čekse - pirmie starptautiskās pilsoniskās izglītības pētījuma rezultāti liecina, ka trīspadsmit gadus veci jaunieši nevēlas iesaistīties un līdzdarboties dažādās ārpusskolas aktivitātēs. Čekse uzsver - nereti jaunieši, pašiem neapzinoties, dara lietas, kas viņus padara politiski, sabiedriski un / vai ekonomiski līdzdalīgus. Darbā ar jaunatni iesaistīto mērķim jābūt parādīt jaunietim, kā viņa darbības, piemēram, balsošana studentu parlamenta vēlēšanās, izpaužas kā līdzdalība. 

Domājot par jauniešu motivēšanu līdzdarboties, ir svarīgi apzināties, ka jaunieši mūsdienās izvēlas kvalitatīvas lietas, apdomājot, kur un kāpēc piedalīties un kāds viņiem no tā būs labums. Ir svarīgi jauniešiem piedāvāt šo labumu apmaiņā pret viņa piedalīšanos un iesaisti. Ir jāsaprot, kas ir jauniešu galvenās, aktuālās intereses un tās jāpiedāvā. Darbā ar jaunatni iesaistītajiem jābūt spējīgiem skaidrot un parādīt jauniešiem, ko viņi iegūst no līdzdarbošanās (pieredze, gandarījums, ēdiens vai kas cits).

Starptautiskās pilsoniskās izglītības pētījuma rezultāti parāda, ka Latvijā skolēni, kuri ir gudri savā pilsoniskajā kapacitātē, patiesībā ir pasīvi - jo gudrāks skolēns, jo viņš būs pasīvāks savās aktivitātēs. Šie jaunieši savu brīvo laiku velta zināšanu ieguvei. Latvijā salīdzot ar Eiropas valstīm jauniešiem ir viens no visīsākajiem mācību gadiem, tas nozīmē, ka slodze mācību periodā ir daudz lielāka un potenciālais laiks ārpusskolas aktivitātēm ir mazāks. Šādā kontekstā uz jauniešu līdzdalību var raudzīties arī kritiski, tai potenciāli novedot pie mazākas zināšanu gūšanas izglītības iestādē vai pat novedot pie jauniešu izdegšanas.

Vēl var pieņemt, ka jaunieši apzinās, ka viņiem ir daudz citu interesantu lietu, ko darīt.  Skatoties uz pilsoniskajām kompetencēm, skaitļi rāda, ka skolēni ar augstāku pilsonisko kompetenci daudz vairāk sliecas domāt, ka viņi balsos vēlēšanās, bet nekandidēs. Savukārt, skolēni ar zemu pilsonisko kompetenci daudz vairāk apgalvo, ka viņi kandidēs vēlēšanās. Čekse norāda uz pasīvā pilsoņa tendenci - Latvijā jaunieši ir daudz aktīvāki tajās darbībās, kas prasa pasivitāti (piemēram, nospiest “dalīties” Facebook, komentēt ierakstu sociālajos tīklos), lai jaunietis individuāli brīvi izietu ielās un paustu savu viedokli protestos, ir nepieciešama liela griba un rīcībspēja.

Jauniešiem ir vajadzīga platforma, kur tie var izteikt savas domas, jo viņiem ir, ko teikt. Jaunieši mūsdienās izpauž sevi ar kodolīgāka veida saturu (TikTok, BeReal). Tas liek domāt, ka veids, kā jaunieši pašlaik tiek aicināti iesaistīties līdzdalības procesos, ir novecojis un sevi izsmēlis. Jaunā paaudze mūsdienās domā un  rīkojas citādāk, neraugoties uz to, ka sabiedrībā pastāv šīs klasiskās līdzdalības vērtības, jaunieši šīs vērtības definē  daudz citādāk. Protams, šīs vērtību maiņas nenozīmē, ka jauniešiem nav vajadzīga sabiedriska kopā būšana, par spīti pieņēmumam, ka jaunieši komunicē tikai caur sociālajiem medijiem un viņi var iztikt bez tiešas saskarsmes. Covid -19 pandēmija parādīja - jauniešiem ir vajadzība savstarpēji socializēties, būt kopā un kopīgi risināt problēmas, kas ir galvenās vērtības, lai jaunietis vēlāk būtu spējīgs iesaistīties aktuālos sabiedrības jautājumos. Savukārt jaunatnes darbinieks Limbažu novadā Renārs Peksis uzskata, ka vecumposmā 13 - 18 gadi līdzdalība var izpausties ne tikai esot aktīvam un iesaistoties pasākumos, bet arī jaunietim iepazīstot un analizējot informāciju, lai pieņemtu lēmumus.  

Īpaši svarīgi līdzdalību iepazīst caur piemēriem un praksi - veidojot savstarpēju komunikāciju starp sevi un citiem jauniešiem, piedaloties pašvaldību projektos, realizējot dažādu pasākumu norises, piedaloties vēlēšanās un sekojot tām līdzi u.tml.

Būtisks faktors jauniešu līdzdalības veicināšanai ir skolu un jauniešu centru un organizāciju mijiedarbība. Jauniešiem (13- 18 gadi) pēc stundām var nepietikt enerģijas, lai pēc tam vēl dotos uz jauniešu centru vai jaunatnes organizāciju, tomēr šo spēlētāju sadarbības rezultātā jaunietim var rasties iespēja apgūt gan formālo, gan arī neformālo izglītību, kas būtiski var viena otru papildināt, veidojot jauniešu kompetenci.  Jaunietis lielāko dienas daļu pavada izglītības iestādē, kas nozīmē -  šajā laikā jaunietis var darīt, rādīt un praktizēt lietas, kas saistītas ar līdzdarbošanos. Daudzās ziemeļvalstīs ( piem., Zviedrijā, Norvēģijā u.c.) skolās tiek organizētas vēlēšanas un debašu pulciņi, kas jauniešiem  iemāca izteikt un uzklausīt argumentus. Latvijā šī debašu kultūra ir tikai nesen parādījusies. Veids kā jaunieši tiek iesaistīti demokrātiskos procesos ir ļoti atšķirīgs starp Latvijas skolām un svarīgi, lai šie procesi kvalitatīvā līmenī parādītos visās skolās, jo tieši šīs skolas laika aktivitātes ir tās, kas jaunietim nākotnē var palīdzēt virzīties demokrātiskās darbībās un veidot izpratni par līdzdalību.

Viena no svarīgākajām lietām darbā ar jauniešu iesaisti līdzdalībā ir - uzticēšanās. Paši jaunieši atzīst, ka visvairāk uzticas saviem draugiem, reizēm pat vairāk kā saviem vecākiem. Uzticību rosina arī sociālie mediji, kuri reizēm šķietami pārņem īstu institūciju funkciju, kā arī influenceri, kuru izplatīto informāciju jaunieši regulāri apspriež savā starpā. 2021. gada pavasarī starptautiskās pilsoniskās izglītības pētījuma ietvaros tika veikts pilotpētījums, lai uzzinātu, ko jaunieši uzskata par autoritāti. Rezultāti parādīja, ka 36% no jauniešu respondentiem uztver blogerus un influencerus kā autoritāti - tas nozīmē pat, ja jaunieši seko influenceriem, tas nenozīmē, ka tā ir viņu autoritāte. Tomēr būtu jāmudina jauniešus sekot pēc iespējas dažādāku viedokļu paudējiem, lai veicinātu kritisko domāšanu. Pirmo vietu šajā pētījumā ieguva ģimene, vecāki, aizbildņi (93%), sekojot draugiem un skolas biedriem ar 70% un skolotājiem ar 53%. Savukārt tikai 26% procenti kā autoritāti uztver Saeimas deputātus (tik pat daudz cik šamaņus un zinātniekus). Šeit būtu jāpēta, kādēļ jauniešiem ir tik zema uzticība Saeimas deputātiem.

Savukārt, domājot par jauniešu balstiesībām no 16 gadu vecuma, ir būtiski noteikt atbilstošus salīdzināmos kritērijus. Sešpadsmit gados  jaunietis iegūst obligāto minimālo izglītību, kas jaunietim četrpadsmit gados vēl nav, līdz ar to, var pieņemt, ka jaunietim pirms sešpadsmit gadiem vēl nepiemīt pilns akadēmisko prasmju komplekts, ko vajadzētu sagaidīt no cilvēka, kas spētu pieaugt un funkcionēt mūsu sabiedrībā, atzīt Pusaudžu resursa centra klīniskā psiholoģe Gita Birzniece. Viens no demokrātijas pamatiem ir piedalīšanās vēlēšanas un pamatizglītība var būt viens no atslēgas kritērijiem. Jaunietim šajā vecumā ir jau vairākas pieaugušā atbildības - var apprecēties, strādāt, maksāt nodokļus un pat iestājas kriminālatbildība, kas liek domāt, ka viņam vajadzētu arī būt iespējai balsot. Svarīgs process ir darbs ar ģimenēm, lai vecāki stāsta saviem bērniem par vēlēšanu procesu un demokrātijas pamatiem, ja jaunieša vecāki neies balsot, tad visticamāk to nedarīs arī jaunieši.

Madonas novada domes priekšsēdētājs, deputāts Agris Lungevičs uzskata, ka dot iespēju jaunietim balsot - ir viena lieta, bet ir tikpat svarīgi parādīt - kā balsošana var ietekmēt jaunieša un viņu tuvinieku dzīvi un nākotni, jālauž negatīvais skatījumu uz politiku un politiskajām darbībām. Pietiekami daudzi jaunieši Latvijā ir spriestspējīgi un lemtspējīgi ne tikai vēlēšanu kontekstā, bet arī dzīvē.

Tomēr kamēr jauniešiem nebūs iespēja balsot, tikmēr arī politiķi nedomās par viņu vajadzībām, to parāda arī 2021. gada pētījums “Jauniešu pilsoniskā līdzdalība demokrātiskā sabiedrībā”” (Sabiedrība par atklātību — Delna, 2021), kurā secināts - 92% no aptaujātajiem jauniešiem nekad nav piedalījušies pašvaldības domes sēdē vai valsts līmeņa darba grupās un 83% no respondentiem nekad nav kontaktējušies ar politiķiem internetā vai klātienē. Līdz ar to var secināt - politiskajām partijām  jaunieši šobrīd nav prioritāte. Jauniešu īpatsvars kopējā Latvijas iedzīvotāju skaitā samazinās un ja vēlamies, lai politika, kura valstī tiek īstenota nekļūst novecojusi, ir jāsniedz iespēja jauniešiem balsot, pārstāvot jauniešu intereses.

Jaunieši paši uz iespēju vēlēt no sešpadsmit gadu vecuma raugās ļoti atšķirīgi. Ir tādi, kas ir dedzīgi par šo iespēju, ir tādi, kuriem tas nešķiet pārāk vilinoši. Jau šobrīd sabiedrības līdzdalības platformā “Mana balss” sešpadsmitgadnieki balso, bet stipri mazāk kā to varētu darīt. Jaunieši apzinās, ka viņi var būt pilsoniski aktīvi, bet ir dažādi iemesli, kādēļ  viņi to nedara.  Jau iepriekš minētajā pētījumā kā iemeslu zemai līdzdalībai respondenti norādīja - 51% nepiemērots aktivitāšu norises laiku, 31% - informācijas trūkumu attiecībā uz aktivitāšu norisi, kā arī draugu trūkumu, ar kuriem kopā veikt šīs darbības, savukārt 33% - trūkst aktivitāšu, kurās viņi tiešām būtu gatavi iesaistīties. Tas netieši norāda - tikai tādēļ, ka sešpadsmitgadīgam jaunietim būtu iespēja balsot, nenozīmē, ka viņš to arī darītu.

Ieviešot balsstiesības no sešpadsmit gadiem pašvaldību vēlēšanās, jāņem vērā, ka visticamāk jauniešu aktivitāte vēlēšanās uzreiz nepieaugs, jo jāveido adaptācijas periods līdz varēs redzēt īstas izmaiņas. Izmaiņas Pašvaldību likumā, nosakot, ka iedzīvotāju padomēs varēs kandidēt un balsot no 16 gadu vecuma būs labs mājasdarbs, ko veikt darbā ar jaunatni iesaistītajiem. Lai gan sabiedrība ir kūtra pret pārmaiņām, ieguvums no balsstiesību sliekšņa mazināšanas būtu plašāka  apspriede par politiskiem jautājumiem, jaunieši, jūtot, ka viņu viedoklis tiek uzklausīts un viņi var ietekmēt iznākumu, izjutīs lielāku piederību valstij. Politiskās partijas, vismaz šobrīd, nav pārāk ieinteresētas domāt par jauniešu vajadzībām, kas ir vēl viens iemesls, lai ļautu jauniešiem no sešpadsmit gadu vecuma balsot, jo tas iekustinātu šo politiķu vajadzību domāt par jauniešiem. Tomēr, kā norāda Gita Birzniece svarīgi saprast, cik daudz telpas jau šobrīd ir jauniešu viedoklim Latvijas sabiedrībā un cik daudz mēs kā sabiedrība šo viedokli gribam dzirdēt. Ir jādod vairāk telpas jaunietim, ļaujot tam izteikties un kļūdīties.

Nav neviena racionāla, zinātnē balstīta  pamatojuma, kas argumentētu jaunieša nespēju balsot no sešpadsmit gadiem. Vienlaikus šīs izmaiņa pati par sevi neko nerisinās, jo jāstrādā, lai paši jaunieši būtu krietni gatavāki balsot vēlēšanās un  jāstrādā ar sabiedrību, lai tā vairāk pieņemtu jaunieti kā balsot spējīgu.

Saistītie raksti:

LSM, Kaspars Ģērmanis "Jaunieši - sociālpolitiski gausi."

LSM, Ilze Jansone "Balsstiesības jau no sešpadsmit: Eiropas Savienības valstu pieredze"

Delfi.lv, Aleksandrs Oļeiņikovs, bijušais Latvijas Jaunatnes padomes valdes loceklis "Kā pietrūkst šajās Saeimas vēlēšanās?Jauniešu!"

LSM, Ilze Jansone "Kam jālabo bedre vai ko nozīmē būt politiski aktīvam jaunietim mūsdienu Latvijā?"

Diskusijas īstenotas Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2022.–2024. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.