Eiropas Jaunatnes dialoga 9. cikla labās prakses piemēri Eiropā
Eiropas Savienības Jaunatnes dialoga (EJD) 9. cikla, kurš norit Francijas, Čehijas un Zviedrijas Eiropas Savienības Padomes prezidentūras trio ietvaros, mērķis ir sasniegt tādu sabiedrību, kurā visi jaunieši ir videi draudzīgi, izglītoti un spēj mainīt savu ikdienas dzīvi, un tiek veicināta un nodrošināta visu jauniešu iekļaušana sabiedrībā (Eiropas Jaunatnes mērķis Nr.3 “Iekļaujoša sabiedrība” un Nr.10 “Ilgtspējīga zaļā Eiropa”). Prezidentūras trio valstis uzskata, ka tieši paaudžu dialogam ir jābūt instrumentam, kas veicina ne tikai jauniešu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un politikas veidošanā, tādejādi stiprinot viņu līdzdalību demokrātiskajos procesos, bet arī jēgpilna un atvieglota viedokļu apmaiņu starp jauniešiem un citām paaudzēm. Eiropas Jaunatnes dialoga 9. ciklā ir iekļautas apakštēmas izglītība un apmācība, iniciatīva un pilnvarošana, pārvaldība, mobilitāte un solidaritāte, kā arī piekļuve infrastruktūrai.
Eiropas labās prakses piemēru atskaites kopsavilkuma ziņojumā Latvijas piemēri tiek izcelti vairākās apakštēmās – iniciatīva un pilnvarošana – Jaunatnes likumā noteiktie mehānismi (jauniešu līdzdalība jauniešu organizāciju valdē, Jaunatnes konsultatīvā padome); pārvaldībā - digitālā iniciatīvu platforma Manabalss.lv; mobilitāte un solidaritāte – atlaides sabiedriskajā transportā ar Goda ģimenes apliecību, atlaides cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Zemāk uzskaitīti dažādi labās prakses piemēri no Eiropas valstīm kādā no apakštēmām:
- Izglītība un apmācība - jauniešiem draudzīgi informācijas avoti un mācību iespējas par klimata pārmaiņu tēmu un saikni starp klimata pārmaiņām un sociālo nevienlīdzību.
Beļģijas vāciski runājošā daļā skautu un gaidu organizācija rīkoja divpadsmit dienu nometni pēc "zero waste" jeb bezatkritumu principa. Iepērkoties tika izmantoti vietējie un sezonas produkti: maize no maizes ceptuves, dārzeņi un augļi no tirgus, piena produkti no saimniecības. Katru dienu bija veģetārie ēdieni un katru dienu uzmanība tika pievērsta vispārējai atkritumu novēršanai un bezatkritumu aktivitātēm.
Čehijā projektā “Fakti par klimatu” tika apkopoti dati par klimata pārmaiņām, ko sniedz zinātnes institūcijas (Čehijas Hidrometeoroloģijas institūts, NASA, Eurostat), un izveidoja grafikus un infografikas, lai tos bez maksas varētu lejupielādēt un lietot ikviens. Projekta mērķis bija uzlabot diskusiju kvalitāti par klimata jautājumiem un iespējamiem risinājumiem sabiedrības un politikas veidotāju vidū.
Igaunijā pašvaldību jauniešu domes kopā ar nacionālo jaunatnes padomi dažādās pašvaldībās organizēja līdzdalības kafejnīcas par klimata jautājumiem.
Vācijā nacionālā jaunatnes padome un Vācijas Jaunie Eiropas federālisti izveidoja YOUth ACTion spēli. Spēles mērķis ir informēt jauniešus par Eiropas Savienību (ES), tajā rotaļīgā veidā var uzzināt vairāk par ES, to var izmantot tiešsaistē arī darbā ar jaunatni. Spēle tika izstrādāta Eiropas Jaunatnes dialoga 7. ciklā.
Zviedrijā viens no lielākajiem laikrakstiem valstī “Dagens Nyheter” ļāva jaunietei Grētai Tūnbergai vienu dienu būt par laikraksta redaktori. Īpašais izdevums bija bez maksas un pieejams ikvienam iedzīvotājam.
- Iniciatīva un pilnvarošana - veiksmīgi mehānismi un metodes, kas nodrošina, ka jauniešu vajadzības tiek ņemtas vērā lēmumu pieņemšanas procesos.
Dānijā pašvaldībās ir jauniešu padomes, kurās pārstāvjus ievēl atklātās vēlēšanās (kurās balsstiesības ir tikai bērniem un jauniešiem). Jauniešu padomes konsultē savas pašvaldības vadību dažādos jautājumos. Kopenhāgenas gadījumā jauniešu domei ir tiesības ierosināt līdz 4 priekšlikumiem balsošanai pilsētas domē. Jauniešu domes administrē un finansē pašvaldības, lai veicinātu jauniešu Iespējas koncentrēties tieši uz politisko līdzdalību, nevis uz administratīvo vadību.
Somijā katru reizi, kad notiek vēlēšanas (pašvaldību, parlamenta, prezidenta vai Eiropas Parlamenta), tiek organizētas jauniešu ēnu vēlēšanas, kurās balso tie jauniešu, kas nav balsstiesīgi vēlēšanās. Rezultāti tiek publicēti dažas dienas pirms īstajām vēlēšanām, uzsverot, ka šādi izskatītos rezultāti, ja jaunieši varētu lemt. Par jauniešu vēlēšanām ir liela publicitāte medijos, tiek organizētas paneļdiskusijas skolās ar reāliem kandidātiem, popularizēti jaunie kandidāti, skolotāji tiek mudināti dažādās stundās runāt par politiku un vēlēšanām. Ēnu vēlēšanas tiek organizētas galvenokārt skolās, kā arī jauniešu klubos un citās vietās, kuras jaunieši bieži apmeklē.
Vācijā – ietekmes uz jauniešiem novērtējums (Youth Check), lai analizētu tiesību aktu ietekmi uz jauniešiem vecumā no 12 līdz 27 gadiem. Novērtējums veicina labu tiesību aktu izstrādi un palielina izpratni par jauniešu bažām likumdošanas procesa laikā, sniedz pārskatāmību par ierosināto likumprojektu paredzēto ietekmi uz jauniešu dzīvi, kā arī atklāj to nevēlamo ietekmi. Līdzīgi kā Vācijā, arī Zviedrijā ir ietekmes novērtējums uz bērniem (“barnkonsekvensanalys”). Kopš Bērna tiesību konvencijas stāšanās spēkā, Zviedrijā pirms politisku lēmumu pieņemšanas ir jāveic ietekmes novērtējums uz bērnu.
- Pārvaldība - kā jauniešu līdzdalībā izvairīties no jauniešu maldināšanas (youthwashing) un likt politikas veidotājiem būt atbildīgiem par jauniešu ierosinājumu īstenošanu.
Dānijā vidusskolu direktoru padomēs, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, jābūt diviem skolēnu pārstāvjiem. Tā kā skolēnu pārstāvjiem ir balsstiesības, viņu loma ir ne tikai konsultatīva, bet arī reāla lēmumu pieņemšanas vara. Šo prasību nosaka valsts tiesību akti, skolēnu pārstāvjus izraugās skolas pašpārvalde.
Katrā Somijas pašvaldībās ir jauniešu padomes (vai līdzīga institūcija). Jauniešu padomes palīdz jauniešu viedokļiem tikt uzklausītiem visos vietējās pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos. Jauniešu padomes veicina jauniešu pilsonisko līdzdalību vietējā līmenī. Somijas Jaunatnes likums nosaka, ka katrai pašvaldībai obligāti ir jābūt jauniešu padomei un tām ir savs gada budžets, un ļoti bieži ir arī jaunatnes darbinieks, kas tām palīdz darboties.
Savukārt Ungārijā Eiropas jaunatnes dialoga delegāti cieši sadarbojas ar Apvienoto Nāciju organizāciju jauniešu delegātiem, lai jauniešu balsis tiktu sadzirdētas. Šie delegāti kopīgi apmeklē dažādus pasākumus, konferences, forumus.
Zviedrijā balsošanas vecuma pazemināšana no 16 gadiem Zviedrijas baznīcas padomes vēlēšanās padarīja padomes vēlēšanas iekļaujošākas un deva iespēju arī jauniešiem ietekmēt lēmumus.
- Piekļuve infrastruktūrai - kādiem īpašiem infrastruktūras elementiem (piemēram, transportam, mājoklim, pakalpojumiem) jābūt pieejamiem jauniešiem, lai viņi varētu dzīvot ilgtspējīgi.
Čehijā 2013. gadā jauniešu grupa Prāgā izveidoja velosipēdu koplietošanas sistēmu, kas kopš 2021. gada ir integrētā arī kopējā Prāgas transporta sistēmā. Jaunieši izmantoja vecus, dāvinātus velosipēdus, kas tika salaboti un atjaunoti. Ar laiku velosipēdu koplietošanas sistēma attīstījās un tās darbība paplašināta citās pilsētās. Sadarbībā ar vidusskolām, skolēni sporta stundās brauc ar velosipēdiem un pārvieto velosipēdus uz noslogotākajām pilsētas vietām, lai velosipēdi pietiktu ikvienam.
Dānijā Kopenhāgenā ielas tiek pārveidotas par gājēju ielām un tiek izsludinātas dienas bez automašīnām. Īpaši tas tiek darīts pilsētas centrā, arī citi pilsētas rajoni ir sākuši īstenot dienas bez automašīnām, vismaz reizi gadā galveno ielu padarot pilnībā brīvu no automašīnām.
Igaunijā jau ilgstoši jaunieši un jauniešu dome Tallinā ir atbalstījusi ideju par drošu un jauniešiem bezmaksas autobusu satiksmi naktī, līdz Tallinas pilsētas dome īstenoja jauniešu ideju kā pilotprojektu.
Vācijā jauniešu līdera karte brīvprātīgajiem darbā ar jaunatni sniedz atlaides un priekšrocības Vācijas jauniešu hosteļu asociācijā, vilcienu biļetēm un iegādājoties ilgtspējīgu apģērbu.
Slovēnijā sākot ar 2021. gadu Satiksmes ministrija vidusskolēniem un studentiem ieviesa jaunu sabiedriskā transporta biļeti, kas ir derīga visās sabiedriskā transporta līnijās neierobežotam braucienu skaitam visā valsts teritorijā, par jauniešiem pieņemamu cenu – 25 eiro mēnesī vai 200 eiro gadā.
Spānijā ir pieejamas dažādas mobilās lietotnes, kas palīdz risināt ilgtspējīga dzīvesveida problēmas, piem., RuralCar - lauku apvidu automobiļu koplietošanas platforma; TooGoodToGo - lai izvairītos no pārtikas izšķērdēšanas lielveikalos un restorānos; TalCual - lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu un uzlabotu piekļuvi veselīgai pārtikai, pērkot "ne ideālus" augļus un dārzeņus.
Zviedrijā tika īstenota iniciatīva, kas paredzēja bezmaksas sabiedrisko transportu visiem jauniešiem vienas vasaras laikā. Iniciatīva ne tikai palīdzēja ikvienam ceļot, bet arī mudināja jauniešus izmantot sabiedrisko transportu.
Ar Latvijas iesniegtajiem labās prakses piemēriem un vēl citiem valstu piemēriem iespējams iepazīties šeit.
Izglītības un zinātnes ministrijas projekts "Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošana Latvijā 2022-2024" tiek finansēts no Eiropas Komisijas. Vairāk par Eiropas Jaunatnes dialogu šeit.