Aktualitātes Eiropas Jaunatnes dialogā

Eiropas Jaunatnes dialoga 10. cikls ir aktīvā īstenošanas fāzē - ir aizritējusi Eiropas Jaunatnes konference Ģentē, jauniešu radītās rekomendācijas un konkrētās ieviešanas aktivitātes apspriestas Eiropas Savienības izglītības, jaunatnes un sporta minstru padomē. Tā pat ir publicēta Eiropas jauniešu konsultāciju atskaite un aptauja par iekļaujošu sabiedrību. Latvijā aizritējušas trīs no četrām ieviešanas aktivitātēm, kurās jaunieši akcentēja konsultācijās izceltās problēmas un kopā ar lēmumpieņēmējiem diskustēja kā veicināt iekļaujošu sabiedrību, kā arī vērsa uzmanību tuvojošām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, rīkojot debates.

Eiropas jauniešu konsultāciju apkopojumā visbiežāk minētie iekļaušanas šķēršļi ir šādi:

• pieeja izglītībai un mācību videi, tostarp fiziskas barjeras, pielāgotu mācību materiālu trūkums, valodas barjeras un finansiālas barjeras;
• finanšu šķēršļi izglītībai un mācību videi, piemēram, bezmaksas izglītības trūkums;
• sadarbības trūkums starp izglītības un citiem sektoriem;
• ierobežota mērķtiecīgu atbalsta programmu pieejamība jauniešiem ar ierobežotām iespējām;
• izglītības programmu trūkums, kas risinātu sociālās iekļaušanas un diskriminācijas jautājumus;
• ierobežotas neformālās un ikdienējās izglītības iespējas, kas veicina sociālo kohēziju;
• ierobežotas brīvprātīgā darba projektu iespējas jauniešiem ar ierobežotām iespējām;
• ierobežotas informēšanas metodes neformālajā izglītībā;
• pedagogu zināšanu un izpratnes trūkums par jauniešu ar ierobežotām iespējām vajadzībām;
• nepietiekams atbalsts un norādes uz citām iespējām un atbalsta pakalpojumiem jauniešiem.

Nepieciešamas pārmaiņas izglītības, darba un nodarbinātības, veselības aprūpes un sociālā atbalsta jomā, kā arī starpnozaru pārmaiņas, lai novērstu strukturālos šķēršļus, uzlabotu politiku un veicinātu iecietības un cieņas kultūru pret daudzveidību.

Nepieciešamās izmaiņas un darbības:

• padarīt mācību vidi un izglītības iespējas iekļaujošākas, palielinot pieejamību, samazinot izmaksas, dažādojot mācību metodiku un veicinot iekļaujošu kultūru izglītības iestādēs;
• izglītības kā sociālās iekļaušanas instrumenta izmantošana, palielinot daudzveidību skolās, veicinot īpašus mācību pasākumus par iekļaušanu un pret diskrimināciju un uzlabojot izglītības satura atbilstību;
• ieguldījumi izglītībā, piešķirot prioritāti un finansējumu valsts izglītībai, tostarp neformālajai izglītībai un darbam ar jaunatni, un nodrošinot mērķtiecīgas atbalsta programmas jauniešiem ar ierobežotām iespējām;
• pedagogu lomas stiprināšana, uzlabojot viņu izpratni par to jauniešu vajadzībām, kuriem ir ierobežotas iespējas, veicinot cieņu un diskriminācijas izkaušanu, kā arī sniedzot atbalstu un norādes uz citiem atbalsta veidiem
• uzlabot piekļuvi kvalitatīvām nodarbinātības un darba iespējām, veicinot darbaspēka daudzveidību, padarot darba vietas un darbu pieejamāku un stiprinot saikni starp izglītību un nodarbinātību
• uzlabot garīgās veselības atbalsta pieejamību, palielinot garīgās veselības pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību, integrējot garīgās veselības pakalpojumus veselības aprūpes sistēmās un veicinot garīgās veselības pratību;
• informācijas par tiesībām un iespējām pieejamības uzlabošana, nodrošinot mērķtiecīgu un pieejamu informāciju, uzlabojot digitālo pratību un nodrošinot jauniešiem piekļuvi dažādiem viedokļiem un uzticamiem informācijas avotiem;
• uzlabot mājokļu pieejamību, uzlabot sabiedriskā transporta infrastruktūru un pieejamību un veicināt politiku, kas mazina ekonomisko nevienlīdzību;
• uzlabot politikas veidošanu, stiprinot jaunatnes politiku, veicinot vienlīdzības un cilvēktiesību tiesību aktus, iesaistot jauniešus politikas veidošanā un veicinot sadarbību starp valdību, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un uzņēmumiem;
• veicināt iecietības kultūru un cieņu pret daudzveidību, veicinot izglītību par sociālo iekļaušanu un nediskrimināciju, aizstāvot to jauniešu tiesības, kuriem ir mazāk iespēju, un apkarojot stereotipus un aizspriedumus sabiedrībā.

Darba ar jaunatni loma iekļaušanas veicināšanā:

• nodrošināt neformālās izglītības iespējas, kas papildina formālo izglītību;
• aizstāvēt jauniešu tiesības un vajadzības, jo īpaši to jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju;
• jaunatnes darbinieku, vadītāju un brīvprātīgo profesionalizācija;
• jauniešu programmu un atbalsta jauniešiem atpazīstamības palielināšana;
• sadarbības un sadarbības tīklu veidošana ar citām nozarēm;
• veikt pasākumus, lai veicinātu sociālo iekļaušanu, izmantojot iniciatīvas, projektus un programmas.

Šo pārmaiņu un pasākumu mērķis ir izveidot iekļaujošāku sabiedrību, kurā visiem jauniešiem ir vienlīdzīgas iespējas un piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un sociālajam atbalstam.

Ar pilno konsultāciju atskaiti angļu valodā iespējams iepazīties šeit.

Ar Latvijas jauniešu konsultācijās paausto iespējams iepazīties šeit.

Kas ir Eiropas Jaunatnes dialogs un Eiropas Jaunatnes konference?

Eiropas Jaunatnes dialoga Latvijā īsteno Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Baltijas Reģionālo fondu, aktivitātes līdzfinansē Eiropas Savienība.