Latvijas delegācija piedalās konferencē Briselē

No 20.-23. februārim Briselē, Beļģijā norisinājās pasākums “Konference vietējam darbam ar jaunatni un demokrātijai”, kura pulcēja 36 dalībvalstis un vairāk kā 300 dalībniekus. Konference norisinājās Beļģijas prezidentūra ES Padomē ietvaros. Konferences saturs galvenokārt veidots no starptautiskās stratēģiskās partnerības projektu “Europe goes local” un “Democracy reloading” aktivitātēm. Konferencē piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Renāte ,Mencendorfa, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras pārstāve Aleksandra Bērziņa, kā arī projekta “Europe goes local” iesaistītās Latvijas pašvaldību jaunatnes  jomas pārstāves Inita Neimane no Dobeles novada un Ance Tīmane no Dienvidkurzemes novada, kā arī biedrības “Laiks jauniešiem” pārstāvis Gints Jankovskis.

Konferencē bija iespēja piedalīties dažādās praktiskās darbnīcās, iepazīties ar labās prakses piemēriem no citām valstīm, kā arī notika vizītes uz dažām organizācijām Briselē.

Konferences atklāšanā gan Beļģijas flāmu Briseles, jaunatnes, mediju un nabadzības mazināšanas ministrs, gan Eiropas Padomes Demokrātijas direktors, gan Eiropas Jaunatnes foruma pārstāvji izcēla, ka jaunatnes politika, kas veidota bez jauniešiem ir bezjēdzīga politika. Īpaši aizraujoša bija Dienvidvelsas universitātes Eiropas jaunatnes politikas profesora Howarda Viljamsona prezentācija, kas ieskicēja, kas līdz šim ir darbā ar jaunatni paveikts Eiropas līmenī (kādas rezolūcijas, konvencija pieņemtas), kur šobrīd darbs ar jaunatni atrodas un kādi ir lielākie izaicinājumi - piemēram., darbam ar jaunatni jāsākas no pašiem jauniešiem, jauniešu pašu iniciēta līdzdalība, kas vērsta uz citiem jauniešiem, darba ar jaunatni pakalpojumus nesaņem tie, kuriem tos visvairāk būtu jāsaņem, jauniešu mentālā veselība un kvalitatīvu publisko ārtelpu trūkums jauniešiem. Profesors arī ieskicēja, ka darbā ar jaunatni ir 5 galvenie elementi jeb 5-P – rotaļīgums (play), līdzdalība (participation), sadarbība (partnership), pierādījumos balstīta politika (proof) un prasmes/ kvalitāte (proficiency).

Konferences otrajā dienā Beļģijas profesors jaunatnes jomā Guy Redig uzrunājot dalībniekus aicināja – valdībā un ierēdniecībā veidot izpratni, kas ir darbs ar jaunatni un kādēļ nepieciešama jaunatnes politika. Paneļdiskusijā, kurā piedalījās dažādu valstu jaunatnes darbinieki izskanēja tādas atziņas, kā - jābūt pašvaldības vēlmei darbu ar jaunatni uzlikt kā prioritāti, darbs ar jaunatni ir risinājums daudziem izaicinājumiem, tomēr tas, nevar būt pats par sevi un nepieciešama starpsektoru sadarbība. Īpaši vērtīgi bija dzirdēt Ukrainas jaunatnes darbinieci, kura deva perspektīvu kā darbs ar jaunatni notiek kara apstākļos.

Dienas noslēgumā izvērtēšanas grupās dalībnieki mēģināja rast atbildes kā kopumā uzlabot darbu ar jaunatni vietējā līmenī, secinot, ka pašvaldībām nepieciešami skaidri, izmērāmi mērķi. Izskanēja arī viedoklis, ka bieži arī stāsts nav par vairāk finansējuma pašvaldībām, bet gan vairāk laika un ekspertīzes darbam ar jaunatni, kā arī ja nav jaunatnes politikas pašvaldībā, tad nav jaunatnes politikas valstī kopumā.

Trešajā dienā dalībniekiem bija arī iespēja piedalīties mācību vizītēs dažādās organizācijās Briselē. R. Mencendorfa un A. Bērziņa piedalījās mācību vizītē UBL universitātē (The Université libre de Bruxelles), kur bija iespēja uzzināt, kā universitāte veicina jauniešu pilsonisko līdzdalība ar brīvprātīgo darbu. Universitāte nodrošina dažādas līdzdalības aktivitātes skolā, nodrošinot gan īpašas akcijas brīvprātīgā darba veikšanai, gan studentiem piešķirot finansiālu atbalstu kā stipendijas, kompensācijas u.c. Jauniešiem ir iespēja iegūt arī sertifikātu par iegūtajām prasmēm, kurā tiek aprakstīts jauniešu sniegums no darba devēja puses un jauniešu pašvērtējums par iegūtajām kompetencēm, kuru apstiprina akadēmiskais personāls.

Konferences noslēdzošajā dienā paneļdiskusijā izskanēja atziņa, ka nevar pieņemt darbu ar jaunatni par pašsaprotamu, bet diemžēl pēdējos gados tieši tas ir noticis. Savukārt paralēli jaunatnes organizācijām un jau esošajai jauniešu līdzdalībai, jauniešos ir jāveicina prasmes un jāveido uzticība piedalīties politiskajā līdzdalībā, lai tieši jaunieši pieņem un izlemj lēmumus, kas vistiešāk ietekmēs viņus nākotnē.Arī pašiem jaunatnes darbiniekiem ir daudz aktīvāk jāiesaistās jaunatnes politikas veidošanā un kopumā vairāk jāiestājas un jālobē jaunatnes joma.

Beļģijas flāmu Briseles, jaunatnes, mediju un nabadzības mazināšanas ministrs Dalle noslēdzot konferenci uzsvēra – dodiet telpu jauniešiem un ieguldiet infrastruktūrā jauniešiem, padarot jauniešu līdzdalību jēgpilnu un  darot visu, lai ar jaunieši strādā pārliecināti un kompetenti jaunatnes darbinieki, un jo īpaši pašvaldībām ir jāuzņemas atbildība par darba ar jaunatni attīstību, finansēšanu un iekļaujoša darba ar jaunatni veicināšanu.

Konference patiešām apstiprināja, ka IZM šobrīd uzņēmusi pareizo virzienu jaunatnes politikas sakārtošanā, veidojot gan monitoringu jaunatnes politikai, gan vienotas kvalitātes standartus pašvaldībām, gan aktualizējot profesionālās kvalifikācijas prasības jaunatnes darbiniekiem un domājot par tālākizglītību. Klausoties daudzos piemērus no citām valstīm, jāsaka, ka šie piemēri Latvijā jau notiek un tiek darīti, bet būtu nepieciešams strādāt pie kvalitātēs.

Sagatavoja:

R.Mencendorfa