2022. gadā paveiktais jaunatnes jomā

2022. gads tika pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu. Tā ir līdz šim lielākā Eiropas iniciatīva jauniešu iesaistei nacionālos, vietējos un starptautiskos pasākumos. Eiropas Jaunatnes gadā jaunieši ir galvenais elements, viņu idejas, vēlmes un prioritātes nosaka programmas saturu, pasākumu formātus un norises kopumā. Latvijā Eiropas Jaunatnes gada koordinēšana tika uzticēta Latvijas Jaunatnes padomei. Eiropas Jaunatnes gada ietvaros jaunieši īstenoja iniciatīvas, veidoja diskusijas, festivālus,  kā arī tika uzsāktas sarunas, kā ieviest ietekmes uz jaunatni novērtējuma ieviešanu tiesību aktos.  Kopumā Eiropas Jaunatnes portāla pasākumu kartē Latvijā tika atzīmēti teju 200  Eiropas Jaunatnes gadam veltīti pasākumi.

Eiropas Jaunatnes gada ietvaros IZM organizēja piecu domnīcu ciklus ar ekspertiem par dažādiem jaunatnes politikas aktuāliem jautājumiem, kā arī ar 10 rakstu publikācijām medijos vērsa plašāku sabiedrības uzmanību šiem jautājumiem. Labklājības ministrija organizēja metodiski informatīvās sanāksmes ar mērķi stiprināt starpinstitucionālo un starpprofesionālo sadarbību, atbalstot grūtībās nonākušu jaunieti, Ārlietu ministrija organizēja video konkursu ”Mana Eiropa”, kura mērķis bija veicināt jauniešu izpratni un aktīvu iesaisti Eiropas nākotnes veidošanā, savukārt Veselības ministrija atklāja divas jaunas Pusaudžu resursu centru filiāles - Tukumā un Siguldā.

Jaunatnes politikas valsts programmai 2022. gadā tika piešķirts papildu finansējums 131% apmērā. 2022. gada valsts budžets paredzēja papildu 0,75 milj. eiro atbalstu jaunatnei. Finansējums bija paredzēts kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas veidošanai darbam ar jaunatni, jauniešu personīgās un profesionālās attīstības veicināšanai un sociālās iekļaušanās pasākumiem, īpaši akcentējot jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu.

Jaunatnes politikas valsts programmā 2022. gadā bija paredzētas četras jaunas iniciatīvas:

• Atklāts projektu konkurss nevalstiskajām organizācijām, lai veicinātu jauniešu ar ierobežotām iespējām  iekļaušanos sabiedrībā  un sekmētu aktīvu pilsonisko un politisko līdzdalību;
• Pašpārvalžu atbalsta programma, kuras mērķis ir nodrošināt izglītojamo līdzdalību lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs;
• Jaunatnes darbinieku izcilības programma, lai motivētu jaunatnes darbiniekus īpaši strādāt ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām;
• Paredzēti ieguldījumi jaunatnes jomas monitoringa izstrādei un padziļinātiem pētījumiem jaunatnes jomā, kas ir svarīgs priekšnoteikums pierādījumos balstītas jaunatnes politikas veidošanā.

Augustā Jūrmalā norisinājās vasaras lielākais notikums jauniešiem un jaunatnes jomā iesaistītajiem - festivāls “KOPUMS”. Festivāla mērķis bija vienkopus pulcēt jauniešus un jaunatnes darbiniekus, lai satiktos un iepazīstinātu ar iespējām kā lietderīgi un interesanti pavadīt laiku, kā arī iedvesmot jauniešus līdzdarboties labākas  nākotnes kopradīšanā. Festivāls vienuviet apvienoja dažādas jauniešu organizācijas, māksliniekus, radošās personības, līderus un jauniešus no visas Latvijas.

Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2023 – Bauskas novads. Izglītības un zinātnes ministrija organizēja konkursu “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta”. Par Latvijas Jauniešu galvaspilsētu 2023 tika pasludināta Bauskas novada pašvaldība. Bauskas novada pašvaldība saņēma goda plāksni ar uzrakstu "Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2023" un ceļojošo kausu no 2020. gada uzvarētājiem Ventspils pilsētas pašvaldības. Konkursa uzvarētāju noteica žūrijas komisija, ņemot vērā arī publiskās balsošanas rezultātus.

Lai izteiktu atzinību par ieguldījumu jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanā, Izglītības un zinātnes ministrija organizēja konkursu “Labākais darbā ar jaunatni 2022”. Apbalvošanas ceremonijā tika sumināti desmit laureāti astoņās kategorijās. Par ieguldījumu jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanā tika izteikta atzinība pašvaldībām, darbā ar jaunatni iesaistītajām personām, jauniešu centriem, kā arī jaunatnes organizācijām un biedrībām, kas veic darbu ar jaunatni. Konkursa laureātiem tika pasniegta īpaša balva – supervaronis, kas apliecina laureātu drosmi un profesionalitāti, veicot darbu ar jaunatni un uzlabojot jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā.  Ar uzvarētājiem visās nominācijas var iepazīties šeit.

Pieņemtas "Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam". Labklājības ministrijas sagatavotās pamatnostādnes veidotas ciešā sadarbībā ar IZM un citām nozaru ministrijām, iesaistot arī plašu nevalstisko organizāciju loku, tajā skaitā jaunatnes organizācijas. Jauniešu attīstības, dzīves kvalitātes uzlabošanas un līdzdalības stiprināšanai pamatnostādnes paredz veicināt darbu ar jaunatni, sekmēt jauniešu līdzdalību, kā arī plašāk attīstīt darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvi.

Veikts nozīmīgs solis neformālās izglītības atzīšanā darbā ar jaunatni. Izmaiņas Izglītības likumā  paredz, ka turpmāk būs iespējams īstenot neformālās izglītības programmas arī bērniem un jauniešiem, ne tikai pieaugušajiem.

Darbs ar jaunatni Pašvaldību likumā. 2023. gada 1. janvārī spēkā stāsies jauns Pašvaldību likums, kuru šī gada oktobrī apstiprināja Saeima. Likums paredz vairākas jaunatnes jomai labvēlīgas izmaiņas:

• autonomā funkcija - veikt darbu ar jaunatni;
• kandidēt par iedzīvotāju padomes locekli un piedalīties padomes vēlēšanās varēs jaunieši no 16 gadu vecuma;
• kolektīvo iesniegumu pašvaldībai varēs iesniegt no 16 gadu vecuma;
• pašvaldības līdzdalības budžeta projektu iesniegt un balsot par projekta idejām varēs jaunieši no 16 gadu vecuma;
• pašvaldības līdzdalības budžeta projektus varēs iesniegt arī biedrības un nodibinājumi.

2022. gads bija arī Eiropas Savienības programmas “Erasmus+” 35. pastāvēšanas gads. Latvijas projektu īstenotājiem šajā. gadā tika būtiski palielināts pieejamais finansējums: programmas “Erasmus+” jaunatnes jomas ietvaros bija pieejami teju 5 milj. eiro. Savukārt programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” bija pieejami vairāk nekā  1,3 miljons eiro. Programmas “Erasmus+” jaunatnes jomas ietvaros būtiska šī gada aktualitāte bija jauns projektu veids “DiscoverEU iekļaušanas projekti” organizācijām, kas strādā ar iekļaujošām jauniešu grupām. Projekts sniedz iespēju jauniešiem ar ierobežotām iespējām, kuriem ir 18 gadi, apceļot Eiropu, tā ietvaros, plānojot ceļojumu, mācīties, gūt jaunas prasmes un pieredzi.

Šogad, pēc ilga COVID-19 pārtraukuma, tika turpināta arī “Erasmus+” jaunatnes jomas iniciatīva “DiscoverEU”, kur 18 gadīgi jaunieši varēja saņemt iespēju ceļot pa Eiropu, iepazīstot tās kultūru un daudzveidību. Šī gada “DiscoverEU” iniciatīvas ietvaros divās norises kārtās 323 jaunieši no Latvijas saņēma ceļojuma biļetes, sava ieplānotā Eiropas apceļošanas maršruta īstenošanai.

Svarīgākie plānotie darbi 2023. gadā:

1. Darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveide un attīstība -  jaunatnes darbinieka profesijas nostiprināšana, t. sk. profesijas standarta izstrāde, jaunatnes darbinieku mācību un izcilības programma īstenošana, lai attīstītu Jaunatnes darbinieku kompetences strādāt ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām
2. Attīstīta digitālā darba ar jaunatni sistēma pašvaldībās – tiks izstrādāta un īstenota jaunatnes darbinieku digitālo kompetenču mācību programma un īstenots digitālais darbs ar jaunatni visās Latvijas pašvaldībās.
3. Stiprināt jauniešu līdzdalību un jauniešu interešu aizstāvību lēmumu pieņemšanas procesos – uzsāktas diskusijas par tiesībām vēlēt no 16 gadu vecuma pašvaldību vēlēšanās un ietekmes uz jaunatni novērtējuma ieviešana tiesību aktos.

Foto: unsplash.com