Aizvadītas tikšanās ar pašvaldībām visā Latvijā
Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas un iniciatīvu departamenta pārstāvji Jaunatnes politikas valsts programmas 2022. - 2024. gadam ietvaros sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi šajā gadā apmeklēja 20 pašvaldības dažādos Latvijas reģionos, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas jauniešiem visās pašvaldībās, sekmējot darba ar jaunatni sistēmas izveidi un attīstīšanu pašvaldībās. Vizīšu ietvaros 2022. gadā gan klātienē, gan tiešsaistē tikāmies ar Aizkraukles, Augšdaugavas, Dienvidkurzemes, Dobeles, Jelgavas, Krāslavas, Limbažu, Līvānu, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Saulkrastu, Rēzeknes, Smiltenes, Tukuma, Valmieras novada pašvaldībām un Daugavpils, Rēzeknes un Rīgas pilsētas pašvaldībām. Savukārt 2021. gadā tikāmies ar Ādažu, Bauskas, Kuldīgas, Mārupes, Ropažu, Siguldas, Talsu un Ventspils novadu pašvaldībām.
Pirms tikšanās reizēm pašvaldības bija aicinātas iesūtīt jautājumus, kuri tām interesē darbā ar jaunatni. Visbiežāk pašvaldībām bija aktuāls jautājums par jaunatnes darbinieka un jaunatnes lietu speciālista funkcijām (11 pašvaldībās). Pašvaldībās joprojām ir aktuāls jautājums par jaunatnes lietu speciālista un jaunatnes darbinieku lomu, funkcijām, primārajiem uzdevumiem, darbības specifiku, misiju un atalgojumu. Gana bieži izskanējis arī jautājums par jaunatnes lietu speciālista nepieciešamību pašvaldībā. Vairumā pašvaldību jaunatnes lietu speciālista darba pienākumi tiek apvienoti ar jaunatnes darbinieka pienākumiem. Jaunajā Pašvaldību likuma anotācijā IZM ir skaidrojusi, ka pašvaldībā ir jānodrošina vismaz trīs pilnas slodzes darbinieki, kuru pamatpienākumos ietilpst praktiskais darbs ar jauniešiem vai kuriem ir dalītas slodzes uz vairākiem darbiniekiem. Jaunatnes darbinieka un jaunatnes lietu speciālista pienākumi nav apvienojami, jo jaunatnes lietu speciālists ir politikas plānotājs, bet jaunatnes darbinieki ir politikas ieviesēji, veicot tiešo darbu ar jauniešiem. Uzdotie jautājumi pierāda nepieciešamību aktualizēt jaunatnes lietu speciālista un jaunatnes darbinieku profesiju standartus. Tieši jautājumi par profesiju standartu un darba ar jaunatni kvalitāti, prestižu un jaunatnes darbinieku kvalitātes celšanu bija aktuāli 4 pašvaldībās. Kā labās prakses piemēri izceļamas Madonas, Saldus, Jelgavas, Ogres, Rēzeknes novadu pašvaldības, kurās jaunatnes lietu speciālista funkcijas ir nodalītas no jaunatnes darbinieka funkcijām un tās veic dažādi darbinieki.
Visās apmeklētajās pašvaldībās tika uzdoti jautājumi, kas saistīti ar darba ar jaunatni organizēšanu pēc administratīvi teritoriālās reformas – kā to veikt optimālāk un efektīvāk, kādi ir labās prakses piemēri citās pašvaldībās. Desmit pašvaldībās tika uzdoti jautājumi par nepieciešamo jaunatnes darbinieku skaitu pret jauniešu skaitu novadā, lai pilnvērtīgi veiktu darbu ar jaunatni. Tik pat aktuāls bijis jautājums par jaunatnes darba veikšanu visā novada teritorijā (10 pašvaldībās) – kā efektīvi organizēt darbu ar jaunatni pagastos/ apvienībās, aptverot pēc iespējas plašāku novada teritoriju; jaunatnes darbinieku nepieciešamība katrā pagastā un nepieciešamība veikt darbu ar tikai dažiem jauniešiem pagastos, optimālais budžets darba ar jaunatni veikšanai. Septiņās pašvaldībās aktualizēti jautājumi par darba ar jaunatni sistēmas efektīvu attīstību visā novadā, ja pirms reformas tas netika veikts vai atšķīrās pieejas. Skaidri parādās savstarpējās komunikācijas trūkums, jo vairākas pašvaldības atzina, ka šīs vizītes laikā pirmo reizi darbinieki ir sanākuši kopīgā sanāksmē, lai pārrunātu darba ar jaunatni jautājumus, nepieciešamo atbalstu no pašvaldības jomas attīstībai. Starpinstitūciju sadarbības veicināšana (starp pagastu/ apvienību pārvaldēm, jaunatnes jomā iesaistītajiem) kā aktuāls jautājums izskanēja 3 pašvaldībās. Ir novadi, kur redzējums par to, kā būtu attīstāms darbs ar jaunatni, atšķiras starp pagastiem viena novada ietvaros.
Tāpat vairākās pašvaldībās aktuāls bija jautājums par jaunatnes darbinieku slodžu skaitu, kurš pašvaldībās variē no 0,2; 0,5; 0,75 līdz pilnām slodzēm. Pašvaldībām aktuāls izaicinājums ir cilvēkresursu trūkums darbā ar jaunatni, līdz ar to vairākos novados vēlējās dzirdēt labās prakses piemērus un risinājumus darba ar jaunatni organizēšanai ierobežotu resursu gadījumā. Nodrošinot vienmērīgu darbu visā novada teritorijā, kā labās prakses piemēri Latvijā izceļamas – Augšdaugavas, Bauskas, Jelgavas, Kuldīgas, Limbažu, Madonas, Saldus un Rēzeknes novadu pašvaldības, kurās tiek nodrošināts mobilais darbs ar jaunatni (Bauskas, Limbažu, Kuldīgas, Saldus novadi) un/ vai jaunatnes darbinieki darbojas visos novada pagastos (Augšdaugavas, Jelgavas, Madonas, Saldus un Rēzeknes novadu pašvaldības).
Vēl bez šiem aktuāli bija jautājumi par vienotu darba ar jaunatni sistēmu/ modeļa ieteikšanu un metodisko atbalstu pašvaldībām darba ar jaunatni pilnveidošanā no IZM puses (6 pašvaldībās). Kā liecina IZM veiktā pašvaldību aptauja par darbu ar jaunatni 2021. gadā, pašvaldības akcentē šādas vajadzības – noteikt vienotu pieeju visās pašvaldībās, piemēram, vienādu darbinieku skaitu uz noteiktu jauniešu skaitu, budžeta lielumu noteiktam jauniešu skaitam, jaunatnes lietu speciālista amata vietas noteikšanu pašvaldībā, kā arī jaunatnes lietu speciālistu regulāras tikšanās, kas veicinātu vienādu izpratni par darba ar jaunatni jomas attīstību, jaunatnes darbinieku finansēšanu līdzvērtīgi kā tiek finansēta interešu izglītība - caur mērķdotāciju, kā arī jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku profesiju standartu apstiprināšanu.
Desmit pašvaldībās aktuāls jautājums bija jauniešu centri un to darbība. Visbiežāk pašvaldības interesējās par jauniešu centru nepieciešamību, skaitu, pārvaldību un funkcijām/ pamatnosacījumiem veiksmīgai darbībai (piem., jauniešu iesaiste un piesaiste, metodes, darbinieku motivēšana, labās prakses piemēri, robežas darbam ar bērniem un darbam ar jauniešiem jauniešu centrā, riski to apvienošanai). Otrs aktuālākais jautājums no pašvaldībām saistībā ar jauniešu centriem ir bijis par situācijām, kad jauniešu centru/ telpu nav, un kā veiksmīgāk veikt darbu ar jaunatni šādos gadījumos. Kādā no pašvaldībām bija arī situācija, kurā jauniešu centru/ telpu ir vairāk kā pašu darbinieku.
Deviņās pašvaldībās bija aktuāls jautājums par dažādām metodēm darbā ar jaunatni – gan plašākas jauniešu iesaistes un līdzdalības veicināšanai, komunikācijai ar jauniešiem, darbam ar ukraiņu jauniešiem, digitālajam darbam ar jaunatni, kā arī atbalsts darbam ar (ja tiks mainīts jauniešu vecums Jaunatnes likumā) jauniešiem 25 – 30 gadu vecumā un atbalsta mehānismi, lai ierobežotu jauniešu veselībai kaitīgu vielu lietošanu.
Septiņās pašvaldībās tika pārrunāta mobilā darba ar jaunatni ieviešana un jaunatnes lietu konsultatīvās padomes/ komisijas izveide un tās darba organizēšana. Daļā pašvaldību iezīmējas, ka nav saprotams šādas padomes/ komisijas nepieciešamība un darbības mērķis, jo visbiežāk uzdotie jautājumi saistīti ar sastāvu, darbības formātu, iesaisti jomas attīstībā vai esošās komisijas darbības iedzīvināšanu. Savukārt par mobilo darbu pašvaldībām interesēja labākie risinājumi, ieteikumi tā uzsākšanā, īstenošanā un organizēšanā, kā arī pieejamais valsts atbalsts tā attīstīšanai pašvaldībās. Kā labās prakses piemēri konsultatīvās padomes/ komisijas darba organizēšanā izceļamas Jūrmalas un Jelgavas pilsētu pašvaldības, kā arī Augšdaugavas, Saldus un Rēzeknes novadu pašvaldību darbs, savukārt mobilā darba ar jaunatni attīstībā izceļamas Bauskas, Kuldīgas un Saldus novada pašvaldības.
Jauniešu domes un to darbība aktuāla bija sešās pašvaldībās. Daļā pašvaldību iezīmējas, ka nav saprotams, kā uzsākt jaunas izveidi un kā efektīvi organizēt jauniešu domes darbu (sastāvs, tikšanās biežums) un/ vai iniciatīvu grupas pēc reformas, parādās arī problemātika, ka jauniešu domes ir pasākumu organizatori nevis līdzdalības mehānisms. Aktuāla arī skolu pašpārvalžu, jauniešu domes, jauniešu biedrību un iniciatīvu grupu sadarbība. Kā labās prakses piemēri jauniešu domju darbībā izceļami piemēri no Aizkraukles, Madonas, Ogres novadu un Jūrmalas un Rēzeknes pilsētu pašvaldībām.
Tikpat daudzās pašvaldībās tika aktualizēts jautājums par jaunatnes darbinieku izdegšanas riskiem un sistemātisku supervīziju atbalstu. Pašvaldībās uzsvēra, ka jaunatnes darbinieku mainība tieši izdegšanas dēļ, traucē stabilam, sistemātiskam un ilgtspējīgam darbam ar jaunatni. Divās tikšanās reizēs aktualizētas darbā ar jaunatni iesaistīto personu klātienes tikšanās, mācības un pieredzes apmaiņas iespējas. Kā labo praksi jaunatnes darbinieku supervīziju atbalstā izceļamas Madonas un Rēzeknes novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības.
Piecās tikšanās reizēs pašvaldībās bija interese par teorētisko un praktisko skaidrojumu par jaunatnes jomas būtību, mērķiem un funkcijām valsts un pašvaldības līmeņos, lai radītu lielāku izpratni sapulces dalībniekiem. Kā arī trīs pašvaldībās interesēja, kādi ir jaunatnes politikas plānošanas dokumenta izveides principi un tā nepieciešamība pašvaldībā.
Tāpat piecās pašvaldībās aktuāla bija sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Pašvaldības bija ieinteresētas sadarbībā ar jaunatnes organizācijām un labajos prakses piemēros šajā jomā, kā arī izrādīta interese par deleģēšanas līguma uzsākšanas pirmajiem soļiem, finanšu avotiem un labiem prakses piemēriem no citām pašvaldībām. Jāatzīmē, ka visās tikšanās reizēs šos jautājumus prezentēja Latvijas Jaunatnes padome, pat ja pašvaldības nebija izrādījušas interesi par šo jautājumu. Kā labās prakses piemērs pašvaldību funkciju deleģēšanai biedrībām izceļams Rīgas pašvaldības piemērs.
Piecām pašvaldībām bija aktuāls jautājums par formālās un neformālās izglītības mijiedarbību, kā veicināt pedagogu sadarbību ar darba ar jaunatni veicējiem un pedagogu iesaisti jaunatnes politikas plānošanā un īstenošanā pašvaldībās, neformālās izglītības iekļaušanu formālās izglītības aktivitātēs un neformālās izglītības lomas nostiprināšanu kā pildinošu jauniešu formālās izglītības prasmēm. Kā labās prakses piemēru var minēt Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centru, kas ir vienīgais šāda veida centrs, kas apvieno neformālās izglītības, jauniešu brīvā laika, karjeras un veselības izglītības līdzāspastāvēšanu.
Savukārt trijām pašvaldībām interesēja nākotnes redzējums jaunatnes jomas attīstībai valstiskā līmenī - mērķi, uzstādījumi, būtiskākās jaunatnes jomas prioritātes, tendences un ieteikumi. Tik pa daudzas pašvaldības interesējās arī par vienotas brīvprātīgā darba sistēmas izveidi valstiskā līmenī, ko izmantot pašvaldības darbā ar jaunatni un brīvprātīgā darba uzskaites sistēmas labajām praksēm citās pašvaldībās. Vēl trīs pašvaldības aicināja skaidrot atšķirības starp interešu izglītību un darbu ar jaunatni, jo pašvaldībā nodarbinātājiem nav izpratne par atšķirību starp šiem neformālās izglītības veidiem.
Divās tikšanās reizēs pašvaldības interesēja Jaunatnes likuma grozījumu virzība, jautājumi par sabiedriskā transporta nepieejamību un kā to risināt darbā ar jaunatni, kāds finansiāls atbalsts pieejams no valsts jaunatnes jomai un jaunu jauniešu centru izveidei, kā arī aktualitātes jaunatnes darbinieku asociācijas izveidē.