Veikts nozīmīgs solis neformālās izglītības atzīšanā darbā ar jaunatni
2022. gada 11. oktobrī stājas spēkā izmaiņas Izglītības likumā, kuras paredz, ka turpmāk būs iespējams īstenot neformālās izglītības programmas arī bērniem un jauniešiem, ne tikai pieaugušajiem. Šie likuma grozījumi ir nozīmīgs solis darbā ar jaunatni bērnu un jauniešu neformālās izglītības atzīšanas procesā.
Saskaņā ar likumu neformālās izglītības programmas dod iespēju personai visa mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības apgūt jaunas un pilnveidot esošās kompetences atbilstoši personības izaugsmes interesēm, valsts vai darba devēja pieprasījumam. Neformālās izglītības programmas var izstrādāt to īstenotāji. Atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai izsniedz attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība. Kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmu īstenošanai, Ministru kabinets izstrādās līdz 2023. gada 31. maijam, līdz tam jāņem vērā attiecīgās pašvaldības noteikumi. Akreditētas izglītības iestādes, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienības, ir tiesīgas īstenot neformālās izglītības programmas bez atļaujas saņemšanas.
Neformālās izglītības programmas var īstenot arī personāls bez pedagoga izglītības, tomēr, īstenojot neformālās izglītības programmas bērniem un jauniešiem (līdz 18 gadu vecumam), jāņem vērā arī Bērnu tiesību aizsardzības likums, kurš nosaka, ka personām, kuras strādā ar bērniem, ir jāapgūst speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī pasākumu organizatora vai iestādes vadītāja pienākums ir par šīm personām pieprasīt ziņas no Sodu reģistra, lai pārliecinātos par personu atbilstību Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektajā un sestajā daļā minētajām prasībām.
Par neformālās izglītības programmas apgūšanu tās īstenotājam ir pienākums izsniegt apliecību. Jāņem vērā, ka šādas apliecības var noderēt jauniešiem gan stājoties augstskolā, gan sniegt priekšrocības, pretendējot uz darba vietu.
Jau šobrīd Augstskolu likums nosaka un augstskolas izvērtē personas ārpus formālās izglītības apgūtās vai profesionālajā pieredzē iegūtās kompetences un, ja tās atbilst attiecīgajā studiju programmā sasniedzamajiem studiju rezultātiem, atzīst tās, kā arī piešķir attiecīgus kredītpunktus atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 505 “Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi.”. Augstskolas var arī noteikt priekšrocības par kompetencēm, piemēram, pieredze brīvprātīgajā darbā, jaunatnes NVO, interešu izglītībā, dažādu nometņu, kursu, semināru organizēšanā un/ vai īstenošanā u.c.)
Neformālā izglītība balstās uz vairākiem principiem, no kuriem būtiskākie ir mācīšanās darot, mācīšanās būt kopā ar citiem un mācīšanās mācīties. Tajā pašā laikā ikviens dalībnieks piedalās brīvprātīgi un tas ir plānots process, kas ietver sasniedzamus mācīšanās rezultātus, izglītības apguves formu, valodu, saturu, apjomu un īstenošanai nepieciešamos materiālus un intelektuālos resursus. No katra paša motivācijas izriet iespējas iegūt jaunu pieredzi, izdarīt secinājumus, līdzdarboties, iegūt kompetences. Neformālo izglītību raksturo spēja pielāgoties, elastīgums attiecībā pret dalībniekiem, procesu, metodēm, saturu, mērķi un uzdevumiem – to visu var mainīt atkarībā no apmācāmo vajadzībām, motivācijas un izvirzītajiem mērķiem. Neformālā izglītība attīsta dzīves prasmes, piemēram, spēju risināt problēmas, neparedzētas situācijas un konfliktus, kritiski vērtēt un pieņemt lēmumus u.c., kā arī dod iespēju katram individuāli sevi pilnveidot un pierādīt.
Izplatītākās jaunatnes neformālās izglītības aktivitātes ir dažādas nometnes, semināri, konferences, kā arī citu pasākumu organizēšana, projektu rakstīšana un īstenošana, vietējas un starptautiskas pieredzes apmaiņas, brīvprātīgais darbs u.c. Visu minēto pasākumu būtība ir tāda, ka tos brīvprātīgi iniciē, plāno un īsteno paši jaunieši par tematiem, kas tiem pašiem liekas aizraujoši un svarīgi.
Edgars Indriksons, Latvijas skautu un gaidu centrālās organizācijas (turpmāk LSGCO) brīvprātīgais:
“Es iestājos un pabeidzu Rīgas ekonomikas augstskolu (SSE Riga) un varu droši teikt, ka mana pieredze LSGCO gan kā dalībniekam, gan kā brīvprātīgajam, bija, manuprāt, ļoti svarīgs faktors tam, ka es tiku veiksmīgi uzņemts šajā skolā. Piesakoties augstskolai gan iestāšanās esejā, gan arī intervijā, es liku lielu uzsvaru uz iegūto pieredzi, minot iegūtās prasmes vadībā (vadot skautu un gaidu grupas), darbību paaugstinātā stresa situācijā (izdzīvojot mežā), kā arī kā brīvprātīgajam, iegūstot reālu darba pieredzi piedaloties dažādos organizācijas procesos. Manuprāt šīs prasmes, it īpaši reāla darba pieredze, ir ļoti vērtīgas lietas, ko jaunietim izcelt savā CV un kas ievērojami paaugstinās iespējas iekļūt labās universitātēs vai iegūt darbu.”
Savukārt Anna Elizabete Strazda Kembridžas Universitātes 2. kursa Medicīnas studente savu pieredzi un izaugsmi, darbojoties Rīgas 155. Skautu vienībā brīvā formātā iekļāva personīgajā aprakstā tiešsaistes pieteikuma anketā, kas bija viens no pirmajiem soļiem uzņemšanas procesā.