Aizvadīts jauniešu festivāls "Kopums"
No 12.-13. augustam Jūrmalā, Dzintaru mežaparkā norisinājās Eiropas Jaunatnes gada lielākais notikums jauniešu festivāls "Kopums", kas pulcēja vairāk kā 1000 jauniešus, jaunatnes darbiniekus un jaunatnes jomas atbalstītājus no visas Latvijas.
Festivāla dalībniekiem divu dienu garumā bija iespēja gan uzzināt vairāk par dažādu jaunatnes nevalstisko organizāciju darbību, gan uzzināt par jauniešu iespējām Eiropā, piedalīties dažādās viktorīnās, veidot pop-up izstādi par līdzdalību, izmēģināt mezglu siešanu, pirmās palīdzības sniegšanu, kā arī piedalīties dažādās diskusijās par Eiropas Jaunatnes dialogu, dzimumu līdztiesību, piedalīties Prāta spēlēs, jauno politiķu debatēs, kā arī baudīt īpaši šim pasākumam veltītu teātra studijas "Kāpnes" radītu uzvedumu un dejot grupu Pirmais kurss, Jonas Lindberg, Zupa, Ints&Pēteris, Hesychia un Jūrmalas jauno DJ Vivoqueen un DJ Vollmond pavadībā.
Domnīcā “Kas ir dzimumu (ne) līdztiesība un ko tā ēd?” sadarbībā ar Centrs “Marta”, Eiropas jaunatnes dialoga vēstniekiem, jaunatnes organizācijas "Protests" pārstāvjiem piedalījās 13 jaunieši, kuri atzina, ka šajā jautājumā bieži vien viņu viedoklis netiek ņemts vērā. Jaunieši atzīst, ka stereotipi par dzimumiem visbiežāk rodas no vecākiem, jaunatnes darbiniekiem un tradīcijām, kuras nosaka pareizos vai nepareizos hobijus, apģērbus, uzvedību u.c. normas, kas piedien tikai sievietēm vai tikai vīriešiem. Kā liecina IZM dati par interešu izglītību, tad joprojām ,eitenes visu veidu izglītības iestādēs kopumā vairāk apmeklēja vides izglītības un radošo industriju interešu izglītības programmas, bet retāk izvēlējās tehnisko jaunradi.
Jaunieši domnīcas laikā atzina, ka šī ir būtiska tēma viņu ikdienā un vēlētos, lai Latvijā ātrāk notiktu dažādas izmaiņas, kas veicinātu dzimumu līdztiesību Latvijā. Latvija Eiropas Dzimumu līdztiesības ikgadējā Dzimumu līdztiesības indeksā, kurā tiek novērtēta situācija ES un tās dalībvalstīs 100 punktu skalā, 2021. gadā ieguvusi 62,1 punktu.
Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2023 - Bauskas novads!
Pirmās dienas vakara galvenais notikums bija Latvijas Jauniešu galvaspilsētas 2023 titula ieguvēju paziņošana. Visi nominati saņēma pateicību par dalību konkursā. Bauskas novada pašvaldība no Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces saņēma goda plāksni ar uzrakstu "Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2023" un ceļojošo kausu no 2020. gada uzvarētājiem - Ventspils pilsētas pašvaldības. Šajā gadā par titulu cīnījās 3 pašvaldības – Bauskas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība un pirmās Latvijas Jauniešu galvaspilsētas titula ieguvēja - Jelgavas pilsētas pašvaldība.
Diskusijā “Eiropas jaunatnes gads- kas tālāk?” piedalījās Lietuvas Jaunatnes departamenta pārstāve Egle Došiene, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas un iniciatīvu departamenta direktores vietniece jaunatnes jomā Randa Ķeņģe, Jūrmalas pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste Solvita Vigule un Latvijas Jaunatnes padomes pārstāvji Matīss Lācis un Rota Lāce. Diskusiju moderēja Luīze Utāne, Ropažu pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste.
Diskusijas laikā tika apspriestas jaunatnes politikas iniciatīvas Eiropas Jaunatnes gada laikā, kā nozīmīgāko Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidents Matīss Lācis minēja Jaunatnes likuma grozījumus un diskusijas par "Balsot no 16". Savukārt Lietuvā jau pirms Eiropas Komisija paziņoja, ka 2022. gads būs Jaunatnes gads, tika nolemts, ka tas būs Lietuvas jaunatnes gads, līdz ar to šis gads pavēris plašas iespējas Lietuvas jauniešiem. Lietuvas Jaunatnes departamenta pārstāve Egle Došiene izcēla iniciatīvu par atvērtajiem kopienas centriem jauniešiem, kuri šī gada ietvaros Lietuvā veidojas, lai dotu jauniešiem vietu un telpu, kur tiem būt un veidot savas iniciatīvas. Kā atzina Jūrmalas pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste Solvita Vigule - līdz šim īpašas Eiropas Jaunatnes gada aktivitātes pašvaldībā nav izceltas, bet tieši šobrīd viedojas lieliska sadarbība ar Eiropas Jaunatnes dialoga vēstniekiem jauniešiem, kuri pateicoties Eiropas Jaunatnes gadam darbojas.
Kā izcēla Latvijas Jaunatnes padomes projektu koordinatore Rota Lāce - daudz nozīmīgāks jautājums ir - kā sasniegt un sadzirdēt jauniešus, jo īpaši reģionos? Latvijas Jaunatnes padomes uzskatā tieši iepsēja balsot no 16 gadiem pašvaldību vēlēšanās un jauniešu izglītošana par līdzdalību - ir veids, kā jauniešus iesaistīt un sadzirdēt, skaidrojot to ar pieprasījumu un piedāvājumu un lēmumpieņēmēju spēju sadzirdēt jauniešus.
Diskusijas noslēgumā Politikas un iniciatīvu departamenta direktores vietniece jaunatnes jomā Randa Ķeņģe izcēla ideju par jaunatnes ietekmes novērtējuma ieviešanu pirms jebkuru jaunu likumu pieņemšanas valstī kā nozīmīgāko ieguvumu no Eiropas Jaunatnes gada. Jau šobrīd šāds ietekmes novērtējums darbojas Vācijā. Par jaunatnes ietekmes novērtējumu (angliski - youth checklist) šobrīd aktīvi runā dažādos Eiropas līmeņos un tā galvenais ieguvums - rīks, kurš sniegs labumu jauniešiem, bet praktiski to ikdienā lietos lēmumu pieņēmēji, lai domātu par jauniešiem. Svarīgi saprast, ka tas nav tiešs jauniešu līdzdalības instruments, bet tas vistiešākajā veidā varēs ietekmēt jauniešu dzīves. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un Latvijas Jaunatnes padomi turpinās strādāt pie izpētes, lai šādu rīku ieviestu.
Pateicamies ikvienam, kurš palīdzēja tapt festivālam, jo īpaši Latvijas Jaunatnes padomei un brīvprātīgo komandai, NVO kvartāla organizācijām, kuras piedāvāja savas aktivitātes, Jūrmalas pilsētas pašvaldībai un jaunatnes darbiniekiem, kā arī festivāla apmeklētājiem.
Festivālu rīkoja Latvijas Jaunatnes padome ciešā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību un Jūrmalas Jaunatnes iniciatīvu centru, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, biedrību “Eiropas kustība Latvijā” un citiem sadarbības partneriem.
Vairāk foto no pasākuma šeit, šeit un šeit. Foto: Artis Kančs.