Biežāk uzdotie jautājumi par jaunatnes darbinieku profesionalizāciju
1. Kāpēc ir nepieciešama profesionālas pilnveides programma?
Nepieciešamība profesionāli pilnveidoties ir daļa no karjeras izaugsmes procesa, kā arī ņemot vērā dinamisko jaunatnes jomu, jauniešu mainīgās vajadzības, jaunas zināšanas ir kritiski nepieciešamas, lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus jauniešiem. Šādas programmas apguve nodrošinās, ka tiek īstenots kvalitatīvs darbs ar jaunatni un to sniedz profesionāli darbinieki.
Tā kā šobrīd Latvijā nav iespējams apgūt profesiju augstākās izglītības līmenī, profesionālās pilnveides programma Latvijas universitātē ir risinājums, kā ar valstiski atzītu izglītības dokumentu apliecināt jaunatnes darbinieka profesionālās prasmes.
2. Ko darīt, ja jaunatnes darbiniekam nav augstākās izglītības, vai tas nozīmē, ka pašvaldībai šāds darbinieks ir jāatlaiž?
Nē, neviens darbinieks šobrīd nav jāatlaiž, bet jaunatnes darbinieka profesijas standarts (kurā kompetences atbilst 6. LKI līmenim jeb bakalaura izglītībai), kas tika izstrādāts kopā ar jomas speciālistiem garās diskusijās, paredz ka nākotnē jomā varēs strādāt tikai darbinieki ar augstāko izglītību un apgūtu profesionālās pilnveides kursu.
Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādes procesā ir Ministru kabineta noteikumi, kuri paredzēs pārejas periodu, kurā jaunatnes darbiniekam bez augstākās izglītības, lai varētu turpināt strādāt par jaunatnes darbinieku pašvaldībā, būs jāuzsāk studijas kādā no bakalaura programmām vai jāiegūst bakalaura grāds, ja šobrīd tiek apgūtas studijas.
3. Ja jaunatnes darbiniekam ir bakalaura izglītība vai viņš to šobrīd apgūst, vai viņam jāapgūst profesionālās pilnveides programma?
Jā, jāapgūst. Šobrīd izstrādes procesā esošie Ministru kabineta noteikumi paredzēs atšķirīgus programmas (150 h apmērā) apguves termiņus. Jaunatnes darbiniekiem, kuri darba attiecības uzsāks pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā, programma būs jāapgūst viena gada laikā, bet tie, kuri būs bijuši jau iepriekš darba attiecībās termiņš būs trīs gadi.
4. Ja jomā strādā ilgāk par 5 gadiem un ir bakalaura izglītība, vai arī tad būs jāmācas profesionālās pilnveides programmā?
Šobrīd izstrādes procesā esošie Ministru kabineta noteikumi paredzēs pārejas periodu, kurā persona iesniedzot ministrijā iesniegumu par profesionālās pieredzes un izglītību apliecinošiem dokumentiem, varēs pielīdzināt savu pieredzi un iegūt apliecinājumu, kas ļaus veikt darbu ar jaunatni pašvaldībā.
Ja personai ir vēlme apgūt profesionālās pilnveides programmu 150 h apmērā, tas būs iespējams arī tiem darbiniekiem, kuriem ir bakalaura izglītība un jomā darbojas vairāk par pieciem gadiem.
5. Ja persona studē bakalaura programmu kādā universitātē un/ vai apgūst profesionāls pilnveides programmu LU, vai drīkst paralēli strādāt pašvaldībā par jaunatnes darbinieku?
Jā, drīkst. Paralēli bakalaura studijām un/ vai profesionālās pilnveides programmas apgūšanai, personai būs tiesības strādāt pašvaldībā par jaunatnes darbinieku.
6. Vai profesionālās pilnveides programmu varēs apgūt citās augstskolās?
Pagaidām profesionālās pilnveides programmu iespējams apgūt tikai Latvijas Universitātē, taču jaunatnes darbinieku mācību programmu var izstrādāt un pēc apstiprināšanas Izglītības un zinātnes ministrijā būs tiesīgas īstenot ikviena izglītības iestāde, kas īsteno licencētas profesionālās pilnveides programmas, saskaņā ar Profesionālās izglītības likumā noteikto.
7. Ja persona tagad studē Latvijas universitātē (vai citā) kādu no studiju programmām, vai jaunatnes darbinieka profesionālās pilnveides programmu var apgūt kā C daļu?
Laika gaitā studentiem, kuri studē Latvijas Universitātē, būs iespēja programmu apgūt kā C daļas kursu un studiju noslēgumā iegūt apliecinājumu, ka persona ir tiesīga strādāt par jaunatnes darbinieku pašvaldībā.
8. Kāda ir atšķirība starp profesionālās pilnveides programmu un plānoto LU īsā cikla bakalaura programmu "Jaunatnes darbinieks"?
Abas mācību programmas ir izstrādātas atbilstoši jaunatnes darbinieka profesionālās kvalifikācijas prasībām jeb profesijas standartam, taču būtiski atšķiras to apjoms. Profesionālās pilnveides programma "Jaunatnes darbinieka profesionālās kvalifikācijas pamati" ir 6 kredītpunktu jeb 150 stundu apjomā. Šī programmā būs kā jaunatnes darbinieka izglītības minimums, kas jāapgūst ikvienam jaunatnes darbiniekam, kas būs nodarbināts pašvaldībā.
Savukārt Erasmus+ sadarbības partnerības projektā "PRO Youth Work" LU tiek izstrādāta darba vidē balstīta pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības īsā studiju programma "Jaunatnes darbinieks" 60 kredītpunktu apmērā. Šo programmu varēs brīvprātīgi un padziļināti apgūt tie, kuriem jau ir iegūts bakalaura grāds jebkurā jomā.
Programma būs noderīga topošajiem un esošajiem jaunatnes darbiniekiem, jaunatnes lietu speciālistiem, jaunatnes jomas pētniekiem, neformālās izglītības mācību programmu vadītājiem un starptautisku projektu vadītājiem jaunatnes jomā (atbilstoši izvēloties tematiskus programmas B daļas kursus). Studijas būs iespējams apvienot ar darbu jaunatnes jomā, jo aptuveni puse programmas kredītpunktu ir paredzēta prakse ar pieredzējuša mentora atbalstu. Studiju programmā būs arī studiju kurss "Jaunatnes darbinieka profesionālās kvalifikācijas pamati", kas saturiski pielīdzināms profesionālās pilnveides programmas apguvei. Studiju programma "Jaunatnes darbinieks" šobrīd vēl ir izstrādes stadijā – to ir iecerēts uzsākt Latvijas universitātē 2027./2028. gadā. Studiju programmas absolventi iegūs kvalifikāciju "Jaunatnes darbinieks".