Jaunieši un patriotisms – kāpēc pilsoniskās līdzdalības veicināšana ir vitāli svarīga nākotnes demokrātijai
Novembris Latvijā ir patriotisma mēnesis – laiks, kad tiek godināts valstiskums un kopīgas vērtības. Patriotisms balstās uz piederību un atbildību pret savu valsti, un to stiprina pilsoniskā līdzdalība – iesaiste politiskajos, sociālajos un ekonomiskajos procesos. Runājot par jauniešiem, jāatzīmē, ka īpaši vecumā no 18 līdz 24 gadiem aptuveni 77% jauniešu izjūt piederību savai valstij, un šis rādītājs ir līdzīgs vai pat pārsniedz citu vecuma grupu līmeni (SIF, 2024–2025). Taču pilsoniskā aktivitāte kopumā joprojām ir zema, un tikai neliela daļa jauniešu iesaistās nevalstisko organizāciju darbībā, brīvprātīgajā darbā vai lēmumu pieņemšanas procesos.
Jauniešu patriotisma potenciālu ierobežo formāla iesaiste un politisko zināšanu, kā arī medijpratības trūkums
Mūsdienu jauniešu patriotisms nav viennozīmīgs. Pētījumi rāda, ka jauniešiem ir ievērojams pilsoniskā patriotisma potenciāls – viņi ir gatavi darboties valsts labā un viņu attieksme pret politiku ir mazāk kritiska nekā iepriekš. Neskatoties uz zemāku kopības izjūtu sabiedrībā kopumā un uzticēšanās samazināšanos, jaunieši redz Latvijas nākotni ar cerībām un atzinību par valsts vērtībām (SIF, 2024–2025). Tomēr reālā pilsoniskā un politiskā aktivitāte reti atspoguļo šīs nacionālās jūtas, jo līdzdalību vairāk nosaka individuālās īpašības un politiskais konteksts, nevis dziļa pārliecība (Vidzemes Augstskola, 2025).
Viena no galvenajām barjerām, kas ierobežo šo potenciālu, ir jauniešu sajūta, ka viņu iesaiste ir tikai formāla. Ierosinājumi bieži tiek noraidīti ar attieksmi: “Mēs, pieaugušie, labāk zinām,” radot demotivāciju gan latviešu, gan mazākumtautību jauniešu vidū. Situāciju saasina arī zems politisko un pilsonisko zināšanu līmenis, jo daudzi nekad nav piedalījušies sabiedriskajās apspriedēs vai vēlēšanās.
Turklāt jauniešu iesaiste nevalstiskajās organizācijās Latvijā joprojām ir zema – pēdējā gada laikā 15 % iesaistījušies politisko partiju aktivitātēs, 13 % – skolēnu vai studentu pašpārvaldēs, 8 % – jauniešu iniciatīvu projektos, mazāk nekā 5–6 % – vietējās kopienas aktivitātēs vai nevalstiskajās organizācijās (Izglītības un zinātnes ministrija, 2024). Vienlaikus jaunieši aktīvi iesaistās alternatīvos pilsoniskās līdzdalības veidos, piemēram, skolēnu pašpārvaldēs, jauniešu domēs, brīvprātīgajā darbā, kā arī pauž viedokļus sociālajos medijos. Šeit parādas vēl viens risks – kritiskās domāšanas un medijpratības trūkums kļūst par nopietnu šķērsli kvalitatīvai līdzdalībai.
Mācību vide un neformālā izglītība kā pirmais reālās līdzdalības pieredzes punkts
Lai potenciālu pārvērstu aktīvā pilsoniskā rīcībā, nepieciešamas mērķtiecīgas izmaiņas, veicinot reālu līdzdalību un stiprinot sadarbību starp skolām, pašvaldībām un ministrijām. Piemēram, 2025. gadā tika uzsākta iniciatīva – Nacionālais Jaunatnes dialogs –, kas iesaista jauniešus no visas Latvijas regulārās sarunās ar ministriem un deputātiem, kuri izvērtē viņu priekšlikumus un sniedz atgriezenisko saiti.
Kā vēl vienu risinājumu pētnieki izceļ kritisko domāšanu un analītiskās prasmes, lai jaunieši spētu izvērtēt politisko informāciju un aktīvi piedalīties demokrātiskos procesos. Pētījumi apstiprina, ka kritiskas mediju lietošanas prasmes prognozē augstāku līdzdalību (Vidzemes Augstskola, 2025). Latvija aktīvi risina šo problēmu, integrējot medijpratību un kritisko domāšanu izglītības saturā kā caurviju prasmi. Izglītības un zinātnes ministrijas iestādes piedāvā skolotājiem kursus par digitālā laikmeta stratēģijām, tostarp mākslīgo intelektu.
Skola pakāpeniski kļūst par būtisku platformu apzinātas pilsoniskās līdzdalības veidošanai. Latvijas skolēniem piemīt liels potenciāls kļūt par aktīviem pilsoņiem – ICCS 2022. gada pētījums rāda, ka 82% astoto klašu skolēnu uzskata, ka līdzdalība skolas lēmumu pieņemšanā uzlabo vidi. Viens no veiksmīgiem piemēriem pilsoniskās līdzdalības veicināšanai skolās ir pilotprojekts Signālvēlēšanas – tiešsaistes vēlēšanas 16 un 17 gadus veciem jauniešiem 15 pašvaldībās, kas pirmo reizi ļāva viņiem iepazīt demokrātijas procesus. Zīmīgi, ka 2025. gada maijā aktīvi jaunieši iniciēja Signālvēlēšanu norisi Jelgavas valstspilsētā. Trīs skolās tika izveidoti vēlēšanu iecirkņi — tas ļāva jauniešiem ne tikai mācīties par demokrātiju teorētiski, bet arī praktiski saprast, kā tiek organizēta un nodrošināta godīgums un caurspīdīgums. 2026. gadā plānots rīkot Signālvēlēšanas valsts mērogā, lai sniegtu nepilngadīgajiem jauniešiem iespēju analizēt partiju programmas un praktizēt balsošanu Saeimas vēlēšanās.
Vēl viens aktuāls risinājums ir sadarbība starp skolām un nevalstisko sektoru, kas sasaista teoriju ar praksi un veicina aktīvu, atbildīgu pilsoniskumu. Piemēram, šogad Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) īsteno projektu “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei”, piedāvājot 480 jaunus STEM un pilsoniskās līdzdalības pasākumus, kas ļauj skolēniem gūt pieredzi ārpus skolas, attīstīt prasmes un saprast, kā zināšanas pārtop praktiskos lēmumos.
Papildus skolai un formālajai izglītībai patriotismu un piederības sajūtu jauniešu vidū Latvijā veicina neformālā izglītība — mērķtiecīga, brīvprātīga mācīšanās ārpus formālās izglītības, balstīta uz jauniešu interesēm un vajadzībām. Praktiski tas izpaužas kā tikšanās ar politiķiem, viedokļa paušanu sociālajos medijos, vides un labdarības akcijas, kā arī solidaritātes aktivitātes.
Stratēģiski sadarbojoties skolām, jauniešu centriem un nevalstiskajām organizācijām, iespējams stiprināt jauniešu patriotismu
Rezumējot, jāatzīst, ka pilsoniskā līdzdalība ir kļuvusi par neatņemamu mūsdienu patriotisma sastāvdaļu. Latvijas jauniešiem piemīt augsts pilsoniskā patriotisma potenciāls. Šo potenciālu visvairāk kavē jauniešu sajūta, ka viņu iesaiste ir tikai formāla un nenes reālas pārmaiņas. Lai veidotu aktīvus, zinošus un kritiski domājošus pilsoņus, nepieciešama stratēģiska pieeja, kas darbojas trīs galvenajos virzienos.
Pirmkārt, jāstiprina izglītības mehānismi – gan labās prakses apmaiņa formālajā vidē, gan jauniešu, skolotāju un vecāku zināšanu paaugstināšana par līdzdalības veidiem. Vienlaikus neformālās izglītības jomā būtiska ir jēgpilna līdzdalība, kas balstīta uz pašu jauniešu interesēm un iniciatīvām, kā arī spēj iesaistīt sarunā lēmumpieņēmējus.
Otrkārt, ņemot vērā, ka jauniešu galvenais informācijas avots ir sociālie mediji, ir vitāli svarīgi mērķtiecīgi attīstīt medijpratību un kritisko domāšanu. Šīs prasmes nodrošina pilsoniskās līdzdalības kvalitāti un pasargā demokrātiju no dezinformācijas draudiem digitālajā vidē.
Visbeidzot, ir izšķiroši svarīgi veicināt strukturētu sadarbību starp skolām, jauniešu centriem un nevalstisko sektoru. Šāda pieeja ir vienīgais veids, kā pārvērst pilsoniskumu no teorētiska jēdziena dinamiskā, dzīvā praksē, nostiprinot atbildīgu un aktīvu jauniešu patriotismu.