Apstiprināts Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2025.–2027. gadam
Apstiprināts Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2025.–2027. gadam
2025. gada 20. maijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2025.–2027. gadam (turpmāk – Plāns), kas izstrādāts, lai nodrošinātu koordinētu jaunatnes politikas īstenošanu un veicinātu iesaistīto institūciju sadarbību. Plāns balstās uz Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.–2027. gadam jaunatnes politikas mērķa un rīcības virzieniem, lai sekmētu jauniešu pilnvērtīgu attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Pārējie ar jauniešu mērķa grupu saistīti pasākumi iekļauti citu nozaru ministriju izstrādātajos politikas plānošanas dokumentos.
Plāna mērķis – ar informatīvu, metodisku un finansiālu valsts atbalstu nodrošināt jaunatnes politikas koordinētu īstenošanu un darba ar jaunatni attīstību, lai radītu labvēlīgu vidi jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai un palīdzētu katram jaunietim uzsākt patstāvīgu dzīvi kā atbildīgam sabiedrības loceklim.
Plānu izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām (AiM, ĀM, EM, IeM, KEM, KM, LM, VM), to padotības iestādēm un citām institūcijām. Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta, aicinot iedzīvotājus iesniegt priekšlikumus Plāna saturam ideju talku ietvaros 2024. gada februārī un martā.
“Jaunatnes politikas īstenošanas plāns ir būtisks instruments, kas palīdz mums kā valstij sistemātiski un mērķtiecīgi atbalstīt jauniešus viņu izaugsmē. Mēs vēlamies, lai ikviens jaunietis Latvijā justos sadzirdēts, iesaistīts un sagatavots dzīvei sabiedrībā. Šis plāns ir solis pretim ilgtspējīgai, jauniešiem draudzīgai politikai,” uzsver Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece jaunatnes jomā Randa Ķenge.
Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.–2027. gadam definētais jaunatnes politikas mērķis ir jauniešu pilnvērtīga un vispusīga attīstība, dzīves kvalitātes uzlabošana un līdzdalības stiprināšana. Plāns paredz piecus rīcības virzienus, kas veido pamatu mērķtiecīgai un ilgtspējīgai jaunatnes politikas īstenošanai. Pirmais rīcības virziens vērsts uz darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveidi un attīstību. Otrais rīcības virziens paredz plašākas un aktīvākas jauniešu līdzdalības sabiedriskajos procesos veicināšanu. Trešais rīcības virziens koncentrējas uz jauniešu prasmju un iemaņu attīstīšanu, kas nepieciešamas veiksmīgai iekļaušanai darba tirgū un patstāvīgai dzīvei. Ceturtais rīcības virziens ir vērsts uz jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanas veicināšanu. Savukārt piektais rīcības virziens paredz jauniešu veselībpratības uzlabošanu, sekmējot informētību un izpratni par veselīgu dzīvesveidu, tai skaitā garīgo un reproduktīvo veselību.
Plāns paredz nepieciešamo valsts finansējumu 2025.–2027. gadam, kas tiks piešķirts no valsts budžeta un Eiropas Savienības finanšu instrumentiem, tostarp Erasmus+ un ESF+ programmām. Plāna ietvaros tiks īstenots ES Jaunatnes dialogs (EU Youth Dialogue), kas ir daļa no Erasmus+ programmas un būs vērsts uz jauniešu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos gan Latvijā, gan Eiropā. ES Jaunatnes dialogs ir viens no svarīgākajiem jauniešu līdzdalības mehānismiem Eiropā. Eiropas Jaunatnes dialoga projekts uzskatāms par turpinājumu ministrijas iepriekš īstenotajam projektam “Eiropas Savienības jaunatnes dialogs”. Tāpat Plāna ietvaros paredzēts nodrošināt sistēmisku psihoemocionālu atbalstu personām, kuras strādā ar jauniešiem NEET situācijā, tostarp piedāvājot supervīzijas programmas vadītājiem un mentoriem pašvaldībās projekta “PROTI un DARI 2.0” ietvaros.
Valdībā apstiprinātais plāna projekts “Par Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2025.–2027. gadam” pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē.