Veicināta darba devēju izpratne par neformālās izglītības lomu jauniešu kompetenču attīstībā
Ekspertu diskusijā pēc pētījuma prezentācijas, kurā piedalījās R. Ķeņģe (IZM), I. Lipskis (Labklājības ministrija), J. Lielpēteri (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera), L. Žubuli (neformālās izglītības trenere), G. Klāsonu (Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieks) un U. M. Voino (Eiropas Jaunatnes dialoga vēstniece), tika apspriesta neformālās izglītības loma jauniešu prasmju attīstīšanā. Diskusijā eksperti izcēla pārsteidzošu faktu no pētījuma – ka neformālās izglītības aktivitātēs visvairāk tiek īstenotas kultūras, mākslas un sporta jomas aktivitātes, kas liecina, ka neformālās izglītības īstenotājiem jāraugās, kādas iespējas viņi piedāvā jauniešiem. Darba devēji savukārt pētījumā atzīmējuši, ka jaunieši, kuri iesaistījušies neformālā izglītībā, ir daudz atbildīgāki un to arī darba devēji novērtē un pamana. Interesants fakts, ka neformālās izglītības īstenotāju vidū valda uzskats, ka jauniešiem neinteresē neformālā izglītības piedāvājums, tomēr pētnieki skaidro, ka tā daļa jauniešu, kas esošo piedāvājumu izmanto, ir mazāka nekā esošie piedāvājumi. Diskusijas dalībnieki vienojās, ka pētījums ir pirmais solis, kas veido kopīgu izpratni par to, kas vispār ir neformālā izglītība, un process ir cieši saistīts ar jaunatnes darbinieku profesionalizāciju. Attiecībā uz neformālās izglītības pieredzes atzīšanu pētījums neparāda viennozīmīgu atbildi. Darba devēji šādam atzinumam īpašu vērību nepievērš, bet kompetenču atzīšana (t.sk. izvērtējums par apgūtajām kompetencēm) ir īpaši svarīgs tieši pašiem jauniešiem, lai viņi labāk apzinātos, kādas tieši kompetences ir ieguvuši un ko sevī ir attīstījuši.
Oktobrī ministrijas pārstāvji tikās sarunās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedriem Rīgā un Latgales reģionā, kā arī ar Zemgales plānošanas reģionu un Zemgales uzņēmējiem un jaunatnes darbiniekiem.
LTRK Latgales reģiona darba devēju vidū izskanēja vairāki priekšlikumi, kas būtu jāuzlabo, lai kopumā veicinātu jauniešu uzņēmējdarbības prasmes. Īpaši tika izcelta nepieciešamība neformālās izglītības īstenotājiem vairāk sadarboties ar darba devējiem, lai veicinātu jauniešu kompetenču attīstīšanu, kas īpaši svarīgas darba tirgū, piemēram, darba vietās nepieciešamās digitālās prasmes, komunikācijas un projektu vadības prasmes. Uzņēmēji norādīja, ka nepieciešams veidot patstāvīgu iespēju jauniešiem iepazīt uzņēmumus, profesijas, prakses iespējas ne tikai vienreiz gadā Ēnu dienās, bet regulāri. Jauniešu motivācijai iesaistīties nepieciešams reāls skaidrojošs darbs, arī uzņēmējiem nepieciešams vairāk informēt jauniešus par prakses un karjeras iespējām, kā arī vairāk ņemt vērā praktisko pieredzi, ko jaunieši ieguvuši, piem., neformālās izglītības aktivitātēs.
Tāpat tika sniegts priekšlikums veidot jauniešu biznesa ikubatorus ikvienā izglītības iestādē vai veidot ciešāku sadarbību ar LIAA Biznesa inkubatoriem reģionos. Izskanēja arī priekšlikums, ka augstskolas, izvērtējot, kam tiek nodrošinātas stipendijas, līdzīgi kā jau šobrīd tas notiek profesionālās izglītības iestādē, varētu ņemt vērā studentu neformālās izglītības pieredzi un iesaisti brīvprātīgajā darbā. Uzņēmēji arī sniedza priekšlikumu neformālās izglītības veidotājiem kultūras, mākslas un sporta aktivitātēs integrēt aktivitātes un tēmas, kuras mazāk šobrīd tiek piedāvātas neformālajā izglītībā.
Izskanēja arī viedoklis, ka Latgales reģionā liela daļa jauniešu, kuri vēl ir formālajā izglītībā, paralēli ir arī darba tirgū, lai iegūtu papildu finanšu līdzekļus, jo nāk no maznodrošinātām ģimenēm, līdz ar to cieš izglītības kvalitāte un jauniešiem nav laika iesaistīties neformālajā izglītībā.
LTRK augstskolu pārstāvi informēja, ka nepieciešams skaidrojošs darbs un labās prakses piemēri, lai labāk izprastu, kā dzīvē praktiski īstenot neformālās izglītības atzīšanu, kuru nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 505 “Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi”.
Zemgales reģiona uzņēmēji savukārt izcēla nepieciešamību veikt tieši skaidrojošo darbu pedagogu, jaunatnes darbinieku un darba devēju vidū par neformālās izglītības ceļā iegūto kompetenču pievienoto vērtību.
Izglītības un zinātnes ministrija pateicas ikvienam ekspertam par veltīto laiku un priekšlikumiem šajā sarunu procesā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2026. gadam ietvaros viens no uzdevumiem ir veicināt izpratni darba devēju vidū par neformālās izglītības, ikdienējās mācīšanās un brīvprātīgā darba lomu darba tirgum nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē.
Lai veidotu datos balstītu politiku, laika posmā no 2023. gada septembra līdz 2024. gada aprīlim tika izstrādāts un šī gada jūnijā prezentēts pētījums “Neformālās izglītības piedāvājums darba ar jaunatni jomā Latvijā”. Pētījuma mērķis bija izpētīt Latvijā īstenotās neformālās izglītības darbā ar jaunatni piedāvājuma atbilstību jauniešu interesēm un vajadzībām patstāvīgai dzīvei un darba tirgum nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvei. Šajā pētījumā tika skatīts arī darba devēju viedoklis un kā darba devēji ņem vērā neformālās izglītības ceļā gūtās prasmes, izvēloties jauniešus kā potenciālos darba ņēmējus.
Laika posmā no jūnija līdz oktobrim IZM gan diskutēja ar darba devēju pārstāvjiem, gan piedalījās vairākās sanāksmēs, prezentējot pētījuma rezultātus un uzklausot darba devēju priekšlikumus.
