Sagatavots valdības rīcības plāna projekts

Valdības rīcības plāna projekts izstrādāts tās 2022. gada 14. decembrī pieņemtās valdības deklarācijas īstenošanai, kurā par galvenajām prioritātēm noteiktas valsts drošība un ārpolitika, izglītība, enerģētika, klimats un vide, konkurētspēja un dzīves kvalitātes uzlabošana. Ar valdības rīcības plāna projektu 22. februārī tiks iepazīstināta Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, bet 24. februārī to izskatīs Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

Izglītības un zinātnes ministrija plāna sagatavošanā gan aicināja jaunatnes organizācijas sniegt priekšlikumus, gan organizēja kopīgu sanāksmi ar sadarbības partneriem un ministri Andu Čakšu. 

Valdības deklarācijā dotais uzdevums ir  - izstrādāt valsts vadlīnijas jaunatnes politikā un nodrošināt patstāvīgo finansējumu jauniešu vajadzību izpētei, kā arī valsts mērķdotācijas pašvaldību pamatfunkcijas – darba ar jaunatni ‒ īstenošanai un patstāvīgo bāzes finansējumu nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām. 
 

Jaunatnes politikā uzdevumam ir pakārtoti četri pasākumi:

1. Nodrošināt visiem jauniešiem iespējas neformāli mācīties un attīstīt savas iniciatīvas, kā arī veicināt brīvā laika lietderīgu izmantošanu, turpinot attīstīt kvalitatīvu un ilgtspējīgu darba ar jaunatni sistēmu.
2. Pilnveidot darba ar jaunatni veicēju kvalifikācijas normatīvo regulējumu un attīstīt jaunatnes darbinieku un jaunatnes lietu speciālistu profesionalitāti, t.sk. viņu kompetences strādāt ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām (jauniešiem ar sociāliem šķēršļiem, kultūru atšķirībām, veselības problēmām u.c. šķēršļiem), veicinot jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos.
3. Nodrošināt jauniešiem  plašākas un aktīvākas līdzdalības iespējas, attīstot jauniešos pilsonisko kompetenci un demokrātisko vērtību cieņu, sekmējot jauniešu iesaisti nacionāla, reģionāla un vietēja mēroga jaunatnes organizācijās.
4. Radīt plašākas iespējas jauniešiem ārpus formālās izglītības apgūt patstāvīgai dzīvei un darba tirgum nepieciešamās kompetences, nodrošinot neformālās izglītības rezultātu atzīšanu un neformālās izglītības pieejamību.

Lai īstenotu noteiktos pasākumus, tiks veiktas šadas darbības:

• Pirmajā pasākumā:
  1. Nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas jauniešiem piekļūt darba ar jaunatni pakalpojumiem, izstrādājot valsts vadlīnijas darbam ar jaunatni pašvaldībās.
  2. Ieviests mērķēta finansējuma piešķīrums pašvaldībām Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros, lai, atbilstoši valsts vadlīnijās noteiktajam, sekmētu darba ar jaunatni attīstību pašvaldībās, tostarp virzoties un Jaunatnes politikas valsts programmas budžeta dubultošanu. 
  3. 21 pašvaldībai ar zemākiem rādītājiem darba ar jaunatni īstenošanā nodrošināts metodisks atbalsts projekta “Europe Goes Local” ietvaros darba ar jaunatni attīstīšanai pilnveidei, t.sk. starptautiskajā vidē.
  4. Nodrošināta regulāra jauniešu vajadzību apzināšana un attīstīta uz jauniešu vajadzībām balstīta politikas īstenošana valsts un pašvaldību līmenī, izveidojot jaunatnes politikas un darba ar jaunatni monitoringa rīku.
  5. Nodrošināta uz jauniešu vajadzībām vērstas politikas īstenošana, pilotējot “Ietekme uz jauniešiem” sadaļas ieviešanu pašvaldību saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstos un/ vai tiesību aktu projektu sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtībā, lai noteiktu prioritāros uzdevumus un izstrādātu/ieviestu atbilstošas rīcībpolitikas.
  6. Vismaz 24 % jauniešu piedalās jauniešu centru aktivitātēs (IZM aptaujas dati).

• Otrajā pasākumā:
  1. Definētas vienotas prasības jaunatnes darbinieku un jaunatnes lietu speciālistu kompetencēm, atjaunojot šo profesiju amatu aprakstus un iekļaujot amatus profesiju klasifikatorā.
  2. Nodrošināta darba ar jaunatni veicēju profesionalitāte, sadarbībā ar izglītības iestādēm izstrādājot profesionālās izglītības programmu darba ar jaunatni veicējiem.
  3. Darba ar jaunatni veicēji motivēti regulāri pilnveidot savas zināšanas, izveidojot atzītu tālākizglītības sertifikātu sistēmu.
  4. Ik gadu 48 jaunatnes darbinieki gūst padziļinātas zināšanas un prasmes jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanai sabiedrībā.
  5. Pieaudzis pašvaldību īpatsvars, kurās projektos un aktivitātēs tiek iesaistīti jaunieši ar ierobežotām iespējām (bāzes vērtība: 42% un sasniedzamā vērtība: 80%).

• Trešajā pasākumā:
  1.  Palielināts atbalsts nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros, to darbībai un jauniešu līdzdalības nodrošināšanai valsts un starptautiskajā jaunatnes politikā, tādejādi nodrošinot vismaz 10 000 jauniešu iesaisti nacionāla mēroga jaunatnes organizāciju aktivitātēs (gadā), vismaz 600 jauniešu aktīvu un regulāru iesaisti brīvprātīgā darba aktivitātēs (gadā) nacionāla mēroga jaunatnes organizācijās un vismaz 150 jauniešu dalību lēmumu pieņemšanā starptautiskā līmenī (gadā).
  2. Ieviesta vienkāršota izmaksu metodika nacionālā mēroga jaunatnes organizāciju projektos piešķirtajam finansējumam, lai mazinātu administratīvo slogu, tādējādi palielinot organizāciju iespējas veikt tiešo darbu ar jaunatni.
  3. Palielināts atbalsts reģionālo un vietēja mēroga jaunatnes organizācijām Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros aktīvas jauniešu līdzdalības stiprināšanai un pilsoniskās sabiedrības attīstībai, tādejādi nodrošinot vismaz 2400 jauniešu iesaisti projektu aktivitātēs (gadā) un ik gadu palielinot projektos iesaistīto reģionālo un vietēja mēroga jaunatnes organizāciju biedru skaitu vismaz par 5%.
  4. Pieaug jauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībās (bāzes vērtība: 8% un sasniedzamā vērtība: 12%) un valsts līmenī (bāzes vērtība: 5% un sasniedzamā vērtība: 7%) (IZM aptaujas dati).

• Ceturtajā pasākumā:
  1.  Izvērtēta neformālās izglītības piedāvājuma atbilstība jauniešu vajadzībām un interesēm valstī. 
  2. Izstrādāts un ieviests mehānisms neformālās izglītības rezultātā iegūto prasmju un iemaņu novērtēšanai un atzīšanai darbā ar jaunatni, lai veicinātu sabiedrībā, t.sk. darba devēju vidū, izpratni par neformālās izglītības nepieciešamību darba tirgus prasībām un jaunieša patstāvīgas dzīves uzsākšanai nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē.
  3. Vismaz 50% jauniešu augsti novērtē iespējas pilnveidot savu personību, zināšanas un prasmes savas dzīvesvietas tuvumā.

Ar pilno valdības rīcības plāna projektu iespējams iepazīties šeit.

Foto: Unsplash