Paveiktais jaunatnes jomā 2024. gadā
Izglītības un zinātnes ministrija šī gada sākumā tikās četrās ideju talkās ar jaunatnes jomu, lai apkopotu jomas priekšlikumus Jaunatnes politikas īstenošanas plāna 2025. - 2027. gada pasākumiem un konsultētos par vienotas kvalitātes ietvaru darbam ar jaunatni pašvaldībās. Izstrādāts metodiskais materiāls “Vienots kvalitātes ietvars darbam ar jaunatni pašvaldībās”, lai atbalstītu pašvaldības tās autonomās funkcijas – veikt darbu ar jaunatni – īstenošanā un sekmētu to, ka jaunieši saņem vienlīdzīgus un kvalitatīvus jauniešiem domātus pakalpojumus visās Latvijas pašvaldībās.
Apstiprināta Jaunatnes politikas valsts programma 2024. - 2026. gadam. Programmas pasākumus īstenoja un finansējumu saņēma Izglītības un zinātnes ministrija, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Valsts izglītības satura centrs un atklātos projektu konkursos noteiktie projektu īstenotāji un pakalpojumu sniedzēji. Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros atbalstītas jaunatnes organizācijas, skolēnu pašpārvaldes un jaunatnes jomas darbinieki. Tāpat šogad izstrādāts un virzīts saskaņošanā Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2025.-2027. gadam.
Daudzveidīgas aktivitātes norisinājušās visa gada garumā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2024 – Līvānu novadā. Līvānu novada pašvaldība uzstādīja jaunu kvalitāti galvaspilsētas gada notikumiem. Jauniešu festivālā “Kopums”, kas šogad pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu – vairāk kā 2000 jauniešu, noskaidrojām 2025. gada Latvijas Jauniešu galvaspilsētu – Liepājas valstspilsētas pašvaldību. Jau otro reizi ceļojošais kauss nonācis Liepājā. Kā jauninājums šogad jauniešu galvaspilsētas gada ietvaros – pirmais jauniešu domju salidojums, kas pulcēja 13 jauniešu domes no visas Latvijas.
Šajā gadā ielikti pamati digitālā darba ar jaunatni attīstībai pašvaldībās, nodrošinot pašvaldību komandu speciālistu apmācības, izveidojot vadlīnijas digitālā darba ar jaunatni veikšanai, kā arī izstrādājot monitoringa rīku.
Eiropas Jaunatnes dialogā (EJD) noslēdzies 10. cikls, kurš pievērsās Eiropas Jaunatnes mērķim Nr. 3 “Iekļaujoša sabiedrība”. Latvijā šī cikla laikā iesaistījās 20 EJD vēstnieki, kuri organizēja 23 konsultācijas, kurās kopā tika iesaistīti 682 jaunieši, organizētas 5 jauniešu ideju ieviešanas aktivitātes un ciklā kopumā aktivitātēs iesaistīti vairāk kā 1100 jauniešu. Jauniešu idejas integrētas Jaunatnes politikas īstenošanas plānā 2025.-2027. gadam. Pieci EJD vēstnieki un 1 LJP pārstāvis piedalījušies trīs Eiropas Jaunatnes konferencēs.
Apstiprināts jaunatnes darbinieka profesiju standarts, kas turpmāk noteiks jaunatnes darbinieku pienākumus un uzdevumus, kā arī nepieciešamās profesionālās zināšanas un kompetences, lai veicinātu jaunatnes jomas darbinieku profesionalizāciju un kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu jauniešiem. Savukārt jaunatnes lietu speciālista amatam IZM izveidoja ieteikumus pašvaldībām amata aprakstam, ar būtiskākajiem jaunatnes lietu speciālista pienākumiem, kompetencēm, izglītības līmeni un profesionālajām zināšanām un prasmēm.
Veikti grozījumi Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikumā, paplašinot pārstāvēto organizāciju un institūciju pārstāvības iespējas un mazinot birokrātisko slogu saistībā ar padomes sēžu norisēm, tāpat ir atjaunots Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvs un gada garumā aizvadītas 4 padomes sēdes.
Atjaunots jaunatnes organizāciju saraksts, šobrīd tajā atrodas 31 biedrība, kura aktīvi veic darbu ar jaunatni. Biedrību reģionālais pārklājums ietver visus piecus plānošanas reģionus.
Veikts darbs pie grozījumiem Jaunatnes likumā. Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi papildināt un pilnveidot likuma tiesību normas ar jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmas elementiem, kas tieši vērsti uz jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem līdzdalības stiprināšanu, darbā ar jaunatni iesaistīto personu kvalifikācijas un profesionalizācijas nostiprināšanu un pašvaldību autonomās funkcijas “veikt darbu ar jaunatni” papildus saturisko definējumu likuma līmenī. Šobrīd Saeimā ir iesniegti priekšlikumi likumprojektam uz 2. lasījumu.
Veicināta darba devēju izpratne par neformālās izglītības lomu jauniešu kompetenču attīstībā, aizvadot tikšanās ar Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras biedriem Rīgā un Rēzeknē, kā arī Zemgales plānošanas reģionu un Zemgales uzņēmējiem.
Šajā gadā 22 jaunatnes lietu speciālisti no 17 pašvaldībām Latvijā ieguva apliecinājumu par jaunatnes lietu speciālistu apmācību programmas apgūšanu. Pirmo reizi ar IZM Atzinības un Pateicības rakstiem tika godināti darbā ar jaunatni iesaistītie, kuri ne tikai bijuši līdzās jaunatnes politikas attīstībai Latvijā 20 gadus kopš esam Eiropas Savienībā, bet arī palīdzējuši veidot Latvijas saikni ar Eiropu jaunatnes jomā, nesot Latvijas jauniešiem jaunas pieredzes un iespējas. “Labākais darbā ar jaunatni 2024” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā tika sumināti vienpadsmit laureāti astoņās kategorijās no visas Latvijas.
Arī šogad turpinājies aktīvs darbs pie pētījumiem jaunatnes jomā - Latvijas Kultūras akadēmija, SIA R.EDucation un biedrība "NEXT” veica izpēti par neformālās izglītības piedāvājumu jauniešiem, kā arī īstenota darba ar jaunatni īstenotāju un 13 - 25 gadīgo jauniešu aptauja, sniedzot pierādījumos balstītu informāciju, ko turpmāk izmantot politikas plānošanā. Valsts pētījumu programmā “Izglītība” atbalstīts Latvijas Kultūras akadēmijas pētījums “Jauniešu autentiskas līdzdalības priekšnoteikumi formālās un neformālās izglītības vidē (UNFRAMED)”.
Nozīmīgs notikums šajā gadā - Latvijas delegācijas dalība ikgadējā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ekonomikas un sociālo lietu padome (ECOSOC) Jaunatnes forumā Ņujorkā.
Arī 2025. gadā Izglītības un zinātnes ministrija turpinās strādāt pie darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveides un attīstības, plašākas un aktīvākas jauniešu līdzdalības veicināšanas, jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanas veicināšanas, kā arī darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšanas jauniešiem.
2025. gadā visas pašvaldības strādās ar digitālā darba ar jaunatni attīstību, kā arī turpināsies darbs pie jaunatnes darbinieku profesionalizācijas, lai jaunatnes darbinieki varētu apgūt nepieciešamās pamatkompetences gan augstākās izglītības ietvaros, gan arī kā neformālās izglītības programmu, t.sk. tiek veikti Jaunatnes likuma grozījumi un plānots izstrādāt un apstiprināt Ministru kabineta noteikumus: “Jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku mācību noteikumi”. Tāpat plānots izstrādāt un apstiprināt Ministru kabineta noteikumus: “Noteikumi par stipendiju piešķiršanu neformālās izglītības programmu apgūšanai ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros”. Šie noteikumi izriet no Seimā iesniegtajiem Jaunatnes likuma grozījumiem.
Lai uzlabotu jaunatnes organizāciju saraksta efektivitāti, plānots izstrādāt Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējos noteikumus, kas noteiks kārtību jaunatnes organizāciju saraksta uzraudzībai. Plānots turpināt attīstīt ietekmes uz jauniešiem novērtējumu, veidojot jaunus tiesību aktus. Turpinot ieviest Jaunatnes politikas un darba ar jaunatni monitoringa koncepcijas ieteikumus, ministrija publicēs jaunatnes politikas un darba ar jaunatni monitoringa rīku. 2025. gadā plānots finansējuma pieaugums jaunatnes organizācijām un pašvaldībām jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros.