No projektu rezultātiem līdz paliekošām pārmaiņām – konferencē aktualizē darba ar jaunatni ilgtermiņa ietekmi

Kā novērtēt darba ar jaunatni patieso ietekmi un panākt, lai projektu rezultāti pārtaptu ilgtermiņa pārmaiņās? Šiem jautājumiem bija veltīta Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) organizētā konference “Nākamais solis darbā ar jaunatni – rezultāti un ietekme”, kas 15. oktobrī norisinājās Rīgā, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē. Pasākumā vienuviet pulcējās jaunatnes darbinieki, projektu īstenotāji, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi jaunatnes jomas profesionāļi, lai diskutētu par projektu radītajām pārmaiņām, to novērtēšanu un ilgtspēju.

Konferencē eksperti un jaunatnes jomas profesionāļi pievērsās tam, kā projektu rezultātus pārvērst paliekošās pārmaiņās jauniešu, organizāciju un pašvaldību līmenī. Starptautisko pētījumu atziņas, ekspertu prezentācijas, projektu rezultātu tirdziņš, praktiskās darbnīcas un pieredzes stāsti ļāva šo tēmu aplūkot gan no pētniecības un politikas veidošanas, gan praktiskā darba ar jaunatni skatpunkta.

Atklājot konferenci, JSPA direktore Līga Lejiņa uzsvēra nepieciešamību raudzīties plašāk par projektu skaitliskajiem rādītājiem un pievērst uzmanību pārmaiņām, ko dalība projektos rada jauniešu dzīvē.

“Mēs bieži runājam par īstenotajiem projektiem, organizētajām aktivitātēm un iesaistīto jauniešu skaitu. Tie visi ir svarīgi rādītāji, taču aiz katra no tiem ir cilvēki un viņu pieredze. Jaunietis, kurš pirmo reizi uzdrošinājies izteikt savu viedokli, iesaistījies starptautiskā projektā, ieguvis pārliecību par savām spējām vai atradis savu turpmāko virzienu. Tās ir pārmaiņas, kuru nozīmi ne vienmēr iespējams izmērīt uzreiz. Tāpēc mums ir svarīgi ne tikai īstenot kvalitatīvus projektus, bet arī saprast, kas paliek pēc to noslēguma,” uzsver JSPA direktore Līga Lejiņa.

Starptautiskie pētījumi apliecina projektu ilgtermiņa nozīmi

Eiropas jaunatnes programmu pētniecības tīkla RAY pārstāves Andrea Orta un Karmena Teibla-Kiviniemi iepazīstināja ar pētījumu atziņām par programmu “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektu ilgtermiņa ietekmi uz jauniešu kompetencēm, līdzdalību un turpmākajām izvēlēm.

Viens no nozīmīgiem piemēriem ir RAY 2025. gadā publicētais astoņu gadu garengriezuma pētījums, kura rezultāti liecina, ka projektos gūtās pieredzes ietekme var saglabāties daudzus gadus pēc dalības tajos. Divas trešdaļas intervēto dalībnieku apstiprināja, ka iepriekš identificētie mācīšanās ieguvumi viņiem joprojām ir nozīmīgi, savukārt atsevišķi dalībnieki iegūtās pieredzes nozīmi pilnībā apzinājušies tikai septiņus vai astoņus gadus pēc projekta.

Pētījumā konstatēts arī, ka dalība projektos veicinājusi jauniešu pašapziņu, atvērtību, sabiedrisko aktivitāti un interesi par Eiropu. Daļa dalībnieku norādīja, ka projektā iegūtā pieredze ietekmējusi arī viņu studiju vai profesionālās darbības izvēli. 

Kā pamanīt un izmērīt pārmaiņas?

Stratēģiskās vadības un organizāciju attīstības eksperte Raina Dūrēja skaidroja atšķirību starp projekta rezultātiem un tā radīto ietekmi, iepazīstinot ar kvantitatīvām un kvalitatīvām izvērtēšanas metodēm, tostarp dalībnieku refleksijām, intervijām un pieredzes stāstiem.

“Rezultāts parāda, ko esam paveikuši, savukārt ietekme palīdz saprast, kas šī darba rezultātā ir mainījies. Tāpēc, plānojot projektu, ir svarīgi jau sākumā definēt, kādas pārmaiņas vēlamies panākt un kā tās novērtēsim. Ietekmes mērīšanai nav obligāti jābūt sarežģītai – galvenais ir uzdot pareizos jautājumus un sistemātiski vērot pārmaiņas,” skaidro stratēģiskās vadības un organizāciju attīstības eksperte Raina Dūrēja.

Jaunatnes politikas attīstībā būtiska arī pārvaldības sistēma pašvaldībās

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Jaunatnes politikas nodaļas vadītāja Randa Ķeņģe konferencē pievērsās jaunatnes politikas pārvaldības modeļiem Latvijas pašvaldībās, uzsverot to ietekmi uz nozares attīstību un darba ar jaunatni ilgtspēju.

“Pētot pārvaldības praksi Latvijas pašvaldībās, redzam, ka pastāv aptuveni astoņi atšķirīgi pārvaldības modeļi,” skaidro Randa Ķeņģe. “Pārvaldības modelis tiešā mērā ietekmē jaunatnes jomas redzamību, autonomiju un resursu pieejamību. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, ka jaunatnes lietu speciālistiem ir reālas pilnvaras un atbalsts, lai darbs ar jaunatni nebūtu atkarīgs tikai no atsevišķu amatpersonu labās gribas, bet gan no stabilas un profesionālas sistēmas.”

Šī perspektīva akcentē, ka projektu rezultātu ilgtspēja ir atkarīga ne tikai no īstenotāju kompetencēm un iniciatīvas, bet arī no pašvaldību spējas nodrošināt profesionālu un pēctecīgu darbu ar jaunatni.

Projektu rezultātu tirdziņš – pieredze turpmākai attīstībai

Līdztekus ekspertu prezentācijām dalībnieki projektu rezultātu tirdziņā varēja iepazīt programmu “Erasmus+” jaunatnes jomas un “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektu īstenotāju pieredzi. Kopumā 15 stendos tika prezentēti projektu rezultāti, izstrādātie risinājumi un labās prakses piemēri, sniedzot iespēju pārņemt un pielāgot jau pārbaudītas metodes, gūt jaunas idejas un veidot sadarbības kontaktus.

Četras praktiskās darbnīcas – no idejām līdz risinājumiem

Konferences pēcpusdienā dalībnieki piedalījās četrās tematiskajās darbnīcās, kurās ekspertu atziņas tika sasaistītas ar praktiskiem jautājumiem projektu īstenošanā un darbā ar jaunatni.

Darbnīcā “Kā panākt ietekmi uz politiku un pašvaldību?” dalībnieki pievērsās interešu aizstāvībai un sadarbībai ar lēmumu pieņēmējiem, aplūkojot, kā projektu rezultātus un jaunatnes jomas pieredzi izmantot pašvaldību darba pilnveidošanā un jaunatnes politikas attīstībā.

Darbnīcā “Kā izstāstīt projekta ietekmi tā, lai to sadzird?” dalībnieki aplūkoja, kā apvienot datus ar pieredzes stāstiem, lai par projektu rezultātiem un radītajām pārmaiņām pārliecinoši vēstītu dažādām auditorijām – jauniešiem, sabiedrībai, sadarbības partneriem un lēmumu pieņēmējiem.

Darbnīcā “Organizācijas attīstība un ilgtspēja pēc projekta beigām – kā nepalikt atkarīgiem no nākamā projekta?” uzmanība tika pievērsta organizāciju ilgtermiņa attīstībai, finansējuma avotu dažādošanai, cilvēkresursu stiprināšanai un partnerību veidošanai, lai projektos sasniegtais turpinātos arī pēc finansējuma noslēguma.

Savukārt darbnīcā “Kā izmērīt neredzamo? Rezultātu un ietekmes mērīšana vienkārši” dalībnieki iepazina praktiskas metodes un izvērtēšanas instrumentus, kas palīdz pamanīt un fiksēt pārmaiņas jauniešu kompetencēs, attieksmēs un personīgajā izaugsmē.

Visas darbnīcas vienoja atziņa, ka par projektu ietekmi un ilgtspēju jādomā jau no idejas izstrādes, plānojot gan sasniedzamos rezultātus, gan to izvērtēšanu un turpmāku izmantošanu.

Pieredzes stāsti atklāj projektu ietekmi cilvēku dzīvē

Konferences noslēgumā JSPA projektu īstenotāju pieredzes stāsti ļāva paraudzīties uz projektu ietekmi no personīgās pieredzes. Tie parādīja, kā projektu īstenošana var kļūt par nozīmīgu posmu cilvēku un organizāciju izaugsmes ceļā, sniedzot jaunas zināšanas un prasmes, stiprinot sadarbību un radot iespējas turpmākām iniciatīvām.

Konference aktualizēja nepieciešamību par projektu ietekmi domāt jau plānošanas posmā un vērtēt ne tikai sasniegtos rezultātus, bet arī pārmaiņas, ko tie rada ilgtermiņā. Projektos iegūtā pieredze, izveidotās sadarbības un izstrādātie risinājumi var kļūt par pamatu turpmākai darba ar jaunatni attīstībai.

Ar konferences ierakstu iespējams iepazīties JSPA Facebook lapā, savukārt pasākuma fotogrāfijas apskatāmas JSPA Flickr kontā.