Latvijas labā prakse prezentēta Briselē Eiropas Jaunatnes dialoga nacionālo darba grupu sanāksmē
No 19. līdz 21. maijam Briselē norisinājās Eiropas Jaunatnes dialoga (EJD) nacionālo darba grupu sanāksme, kurā pulcējās nacionālo darba grupu pārstāvji, Eiropas Komisijas, EJD sekretariāta un pētnieku pārstāvji. Pasākuma rezultāti kalpos par pamatu vienotas sistēmas izveidei, kas palīdzēs stiprināt jauniešu līdzdalību, politikas attīstību un pilsonisko kompetenču veidošanos visā Eiropā.
Latvijas delegāciju pasākumā pārstāvēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projekta koordinatore Viktorija Tkačenko un Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) viceprezidente Estere Upmale.
Sanāksme tika organizēta, lai pārskatītu pētnieku priekšlikumus papildināt EJD datu vākšanas metodes, sistemātiski izvērtētu EJD rezultātus un to ieviešanu visos līmeņos. Sanāksmes mērķis bija vienoties par kopīgu izpratni, izvērtēt priekšlikumus un, balstoties uz dalībnieku idejām un pieredzi, sagatavot pamatu turpmākām izmaiņām.
Pasākumā dalībnieki piedalījās interaktīvās sesijās, kurās diskutēja par šādām tēmām:
1. Vienota pieeja datu vākšanai, analīzei un EJD rezultātu izsekošanai, lai nodrošinātu kvalitatīvu un salīdzināmu informāciju visā Eiropā.
Šāds solis ir nepieciešams, lai papildinātu kopīgās zināšanas par trūkstošajiem datiem saistībā ar strukturālajiem EJD mērķiem, kā arī lai veidotu uz datiem balstītu politiku. Pētnieki piedāvāja divus variantus datu kopas papildināšanai par EJD un jauniešu līdzdalību:
• kvantitatīvas aptaujas pirms un pēc Eiropas jaunatnes konferencēm, kā arī pēc konsultācijām un reģionālajām ieviešanas iniciatīvām;
• politikas ietekmes izsekošanu, lai pārliecinātos, ka jauniešu rekomendācijas tiek ņemtas vērā gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī.
Darba grupu diskusijās nacionālās darba grupas uzsvēra, ka aptaujām jābūt jauniešiem saprotamā valodā, iekļaujošām un pieejamām, savukārt pētniecības metodēm jābūt integrētām pašos pasākumos.
2. Priekšlikumi par EJD nacionālo darba grupu iekšējo un ārējo komunikāciju.
Pirmais variants paredz izveidot publiski pieejamu kopīgu datu krātuvi, kurā tiktu publicētas nacionālās atskaites, dati par EJD aktivitātēm katrā dalībvalstī un nacionālo darba grupu kontaktinformācija.
Diskusiju laikā tika akcentētas arī tādas rekomendācijas kā EJD vizuālās identitātes pielāgošana sociālajiem tīkliem un vienota iekšējās komunikācijas kanāla izveide. Tas ļautu popularizēt saturu un dalīties labajā praksē ne tikai cikla beigās, bet arī tā norises laikā. Dalībnieki vienojās, ka sanāksmes nacionālajā līmenī jāveido mazāk formālas, vairāk vērstas uz līdzdalību un risinājumu rašanu, balstoties uz konsensa principu.
“Mēs redzējām, ka izaicinājumi un risinājumi katrā valstī ir atšķirīgi. Piemēram, Somijas kolēģi atzina, ka viņu darba grupā pietrūkst jaunatnes pētnieka, kāds veiksmīgi darbojas Vācijā un Maltā. Savukārt Vācija atklāti iezīmēja savus izaicinājumus – lielo biedru noslodzi, sarežģīto jauno dalībnieku ievadīšanas procesu un federālo struktūru, kas liek daudziem jaunatnes procesiem konkurēt par uzmanību. Iedvesmojošs bija Maltas piemērs, kur skolēnu pašpārvaldes pašas dodas uz skolām stāstīt par Eiropas Jaunatnes dialogu, bet īpaši vēstnieki palīdz pārtulkot sarežģīto jaunatnes politiku jauniešiem viegli saprotamā valodā,” stāsta Viktorija Tkačenko, Izglītības un zinātnes ministrijas projekta koordinatore.
3. EJD jauniešu delegātu atlase un sagatavošana Eiropas Jaunatnes konferencēm.
Dažās valstīs pastāv vēstnieku tīkli, savukārt citās iesaistās jaunatnes padomes. Kā labā prakse tika izcelts dzimumu līdzsvara princips konferencēs, kā arī vēstnieku atlase, izvēloties kandidātus ar reālu interesi, pieredzi un zināšanām, vienlaikus nodrošinot viņu apmācību pirms Eiropas jaunatnes konferencēm.
4. EJD rezultātu izplatīšana un interešu aizstāvība.
Viena sesija tika veltīta Eiropas Jaunatnes foruma pārstāves Loras Verstātes (Laure Verstraete) prezentācijai par interešu aizstāvību. Savā uzstāšanās reizē viņa fokusējās uz iesaistīto pušu ekosistēmas un to ietekmes kartēšanu, precīza vēstījuma formulēšanu, darbu ar medijiem, kā arī tikšanos organizēšanu ar ministrijām. Arī citas valstis dalījās ar savu praktisko pieredzi interešu aizstāvības jomā. Beļģijas vāciski runājošās kopienas jauniešu padome lēmumpieņēmējiem nosūta vēstuli, kurā detalizēti izskaidro aizvadītā EJD cikla rezultātus. Ungārija šim mērķim rīko eseju konkursu, kura uzvarētājam tiek dota iespēja doties uz Briseli, lai klātienē tiktos ar politikas veidotājiem un pastāstītu par jauniešu viedokļiem. Savukārt Vācija organizē tiešas tikšanās ar ministriem un parlamenta deputātiem, pēc kurām katru reizi tiek veikta izvērtēšana, lai saprastu, kādus procesus nākamreiz iespējams vēl vairāk pilnveidot.
5. Latvijas delegācija iepazīstināja Eiropas kolēģus ar saviem veiksmes stāstiem.
Estere Upmale prezentēja Nacionālo jaunatnes dialogu kā Latvijas labo praksi jauniešu iesaistei lēmumu pieņemšanā nacionālajā līmenī. Savukārt Viktorija Tkačenko dalījās ar piemēru no EJD 9. cikla, kurā Kurzemes reģiona jaunieši kopā ar jauniešu vēstniekiem un jaunatnes darbiniekiem izstrādāja vadlīnijas jauniešu padomēm un dibināja Saldus novada jauniešu padomi.
6. Noslēgumā tika diskutēts par Eiropas Jaunatnes mērķiem – kā tie mainīsies, kā tie ir saistīti ar EJD un Eiropas Jaunatnes stratēģiju, kā arī par to lomu nākotnē.
Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidente Estere Upmale uzsver, ka dalība EJD Nacionālo darba grupu sanāksmē sniedz iespēju uzklausīt citu valstu darbības principus, kā arī izzināt starptautisko kolēģu labās prakses piemērus: “Tas sniedz lielu vērtību mūsu darbam Latvijā, ļaujot paplašināt redzesloku un gūt iedvesmu turpmāk vēl aktīvāk strādāt pie EJD Nacionālās darba grupas attīstības Latvijā.”
Par Eiropas Jaunatnes dialogu
Eiropas Jaunatnes dialogs ir lielākais jauniešu iesaistes mehānisms Eiropā, kas nodrošina strukturētu dialogu starp jauniešiem un politikas veidotājiem. Latvijā EJD norisi koordinē Izglītības un zinātnes ministrija projekta “Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošana Latvijā 2025–2027” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Komisija un valsts budžets.