Latvijas jaunieši rada rekomendācijas Eiropas Jaunatnes konferencē

No 19. līdz 22. martam Vekšē, Zviedrijā norisinājās Eiropas Savienības (ES) Jaunatnes konference, kura pulcēja vairāk kā 250 jauniešus un lēmumu pieņēmējus. Šī bija trešā jaunatnes konference Eiropas Jaunatnes dialoga (EJD) 9. ciklā, kas noritēja Francijas, Čehijas un Zviedrijas ES Padomes prezidentūras trio ietvaros. Latvijas delegāciju konferencē pārstāvēja Izglītības un zinātnes ministrijas projekta "Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošana Latvijā 2022-2024" koordinatore Renāte Mencendorfa, Eiropas Jaunatnes dialoga jauniešu vēstnieces Leandra Spriesle un Laura Vilciņa, kā arī Latvijas Jaunatnes padomes valdes locekle Rota Lāce, kā arī kā starptautiskās nevalstiskās jaunatnes organizācijas EFIL (The European Federation for Intercultural Learning ) pārstāve Katrīna Kalniņa.

ES jaunatnes konferences Vekšē mērķis bija izstrādāt piecus ieteikumus jaunatnes dialoga 9. cikla tēmām, kas saistīti ar Eiropas jaunatnes mērķiem Nr. 3 ”Iekļaujoša sabiedrība” un Nr. 10. “Ilgtspējīga zaļā Eiropa”. Paralēli rekomendāciju izstrādei, īpaša uzmanība tika pievērsta arī jautājumiem par kopējo Eiropas Jaunatnes dialoga procesu, izaicinājumiem un uzlabojumiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas projekta koordinatore R. Mencendorfa informē: “Piedalījos darba grupā “Pārvaldība”, jo tā vistiešāk saistīta ar darba pienākumiem. Darba grupā bija izaicinājums nodefinēt vienu rekomendāciju, jauniešiem viedoklis dalījās, kā arī izaicinoši bija atdalīt robežas starp apakštēmu “Iniciatīva un pilnvarošana”. Daudz tika uzsvērta atgriezeniskās saites nepieciešamība lēmumu pieņemšanas procesos. Savukārt grupās par EJD turpmāko darbību piedalījos sarunā par vienotu projekta vizuālo identitāti. Lai gan mums, Latvijā, tā pat kā dažās citās valstīs, ir Eiropas Jaunatnes dialoga logo, tika izteikta nepieciešamība pēc vienota logo visiem, līdzīgi kā Eiropas Jaunatnes gadā. Citā darba grupā valstis dalījās, kā tās organizē nacionālās darba grupas, pēc šī ir radušās pārdomas par Latvijas nacionālo darba grupu. Trešajā darba grupā visvairāk piedalījās tieši lēmumu pieņēmēji, pārrunājot ietekmes uz jauniešiem novērtējuma jeb YouthTest ieviešanu EJD procesā. Secinājām, ka šobrīd daudzi joprojām neizprot ietekmes uz jauniešiem novērtējuma būtību, uzskatot to par līdzdalības nevis izvērtēšanas un/ vai starpsektoriālas sadarbības veicināšanas mehānismu.”

Delegātu sastāvā bija pārstāvji un jauniešu delegāti no ES dalībvalstīm, Norvēģijas un Islandes. Tāpat piedalījās pārstāvji no Eiropas Komisijas, ES Padomes un divdesmit starptautiskām nevalstiskām jaunatnes organizācijām. Piedalījās arī Ukrainas delegācija ar jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem. Vienā no darba grupu sesijām tika uzaicināti arī vietējie, nacionālie un starptautiskie politiķi, tai skaitā no Latvijas – Rīgas domes deputāte, Jaunatnes konsultatīvas komisijas vadītāja Justīne Panteļējeva.

Konferencē jaunieši radīja šādas rekomendācijas:

• Apakštēmā “Izglītība un apmācības” – Lūdzam Eiropas Savienības dalībvalstis nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi jauniešiem draudzīgai informācijai par ilgtspēju un klimata pārmaiņām, izmantojot iekļaujošu un iespēju veicinošu formālo un neformālo izglītību, kas veicina starppaudžu mācīšanos.
• Apakštēmā “Iniciatīva un pilnvarošana” – Mudinām Eiropas Savienības dalībvalstis, ievērojot ilgtspējīgu pieeju, nodrošināt neatkarīgas konsultatīvās padomes vietējā līmenī (piem., jauniešu domes), kuras izvēlas jaunieši un to sastāvā ir paši jaunieši, īpaši uzsverot jauniešu ar ierobežotām iespējām iesaisti.
• Apakštēmā “Pārvaldība” – Izstrādāt tiesību aktus, kas nodrošina uzticamību un pārskatāmību vides un ilgtspējīgas attīstības politikas veidošanas procesos, atbalstot līdzdalības un izvērtēšanas mehānismus, vietējā, reģionālā un Eiropas līmenī.
• Apakštēmā “Mobilitāte un solidaritāte” – Mudinām Eiropas Komisiju un dalībvalstis izstrādāt rīcības plānus, kas vērsti uz formālās izglītības un darba tirgus sektoru, lai oficiāli atzītu kompetences, kas iegūtas brīvprātīgajā darbā un mācību mobilitātēs.
• Apakštēmā “Piekļuve infrastruktūrai” – Iesakām Eiropas Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt pieņemamu un pieejamu “Jauniešu klimata biļeti” kā universālu multimodālu instrumentu sabiedriskajam transportam reģionālā, nacionālā un Eiropas līmenī, un Eiropas Komisijai atbalstīt dalībvalstis to centienos attīstīt ilgtspējīgus ceļošanas veidus.

Radītās rekomendācijas tiks iekļautas maijā gaidāmajā Eiropas Padomes rezolūcijā par ES jaunatnes dialoga 9. cikla rezultātiem.

Kā atzīst Eiropas Jaunatnes dialoga vēstniece Kurzemes reģionā Leandra Spriesle: “Konferences laikā papildināju un ieguvu jaunas zināšanas par “Eiropas Jaunatnes dialogu”, uzzināju kā citās valstīs strādā šī programma un kā jaunieši veidoja savas konsultācijas, iepazinos un ieguvu jaunus kontaktus ar jauniešiem no citām Eiropas valstīm, guvu jaunu iedvesmu turpmākajiem darbiem.

Darba grupā “Mobilitāte un solidaritāte” bija iespēja atrast sev līdzīgi domājošos, sadzirdēt arī citādākus viedokļus, strādāt komandā un attīstīt empātiju, jo katrs nācām no pilnīgi citām Eiropas valstīm. Savā darba grupā uzzināju, ka citās valstīs nemaz neiet tik spīdoši ar Erasmus+ programmu, respektīvi, citu valstu pārstāvji bija pārsteigti uzzinot, ka Latvijā Erasmus+ apmaiņās var doties jau skolēni ar savām skolām (pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēm), jo citās valstīs jaunieši par šādu iespēju uzzina tikai augstskolās. Liels paldies par šo unikālo un vērtīgo pieredzi!”

Konferences noslēgumā tika paziņota Eiropas Jaunatnes dialoga 10. cikla tēma – Eiropas Jaunatnes mērķis Nr.3 “Iekļaujoša sabiedrība”, turpinot jau 9. ciklā aizsākto, iedziļinoties vairāk. Nākamās Eiropas Jaunatnes konferences norises datums plānots šogad no 1.- 4. oktobrim Alikantē, Spānijā. Nākamais ES Padomes prezidentūras trio – Spānija, Belģija un Ungārija.

Izglītības un zinātnes ministrijas projekts "Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošana Latvijā 2022-2024" tiek līdzfinansēts no Eiropas Komisijas.

Eiropas Jaunatnes dialoga mērķis ir kalpot par forumu, kurā pastāvīgi kopīgi apsver, kādas ir prioritātes Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā, tās īstenošanu un pārraudzību. Tā uzdevums ir iesaistīt plašu jauniešu un jaunatnes organizāciju loku apspriedēs visos līmeņos ES dalībvalstīs, ES Jaunatnes konferencēs, kā arī Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā. Eiropas jaunatnes dialogs ir ES jaunatnes līdzdalības instruments un Strukturēta dialoga pēctecis.

Bilžu autori:

Zviedrijas Prezidentūras foto.