Latvijas jaunieši piedalās Eiropas Savienības jaunatnes konferencē Spānijā
No 1.-4. oktobrim Alikantē, Spānijā norisinājās Eiropas Savienības (ES) Jaunatnes konference, kura pulcēja vairāk kā 250 jauniešus un lēmumu pieņēmējus. Šī bija pirmā jaunatnes konference Eiropas Jaunatnes dialoga (EJD) 10. ciklā, kas noritēja Spānijas, Beļģijas un Ungārijas ES Padomes prezidentūras trio ietvaros. EJD 10. cikla virsmērķis ir “Iekļaujoša sabiedrība” (Eiropas Jaunatnes mērķis Nr.3) un cikla moto “Mums ir vajadzīgi jaunieši!”.
Latvijas delegāciju konferencē pārstāvēja Izglītības un zinātnes ministrijas PIAD direktora vietniece jaunatnes jomā Randa Ķeņģe, Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas Jaunatnes dialoga projekta koordinatore Renāte Mencendorfa, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Alise Ramane, Eiropas Jaunatnes dialoga jauniešu vēstnieces Čelsija Viktorija Gerika un Laura Vilciņa, kā arī Latvijas Jaunatnes padomes valdes locekle Rota Lāce. Konferences mērķis bija pārrunāt un uzzināt par dažādām perspektīvām iekļaušanas jomā, īpašu uzmanību pievēršot šķēršļiem, jauniešu pieredzei un nepieciešamajam atbalstam, kā arī uzzināt labās prakses piemērus un svinēt EJD 10. ciklu. Delegātu sastāvā bija pārstāvji un jauniešu delegāti no ES dalībvalstīm, Norvēģijas un Islandes. Tāpat piedalījās pārstāvji no Eiropas Komisijas, ES Padomes un starptautiskām nevalstiskām jaunatnes organizācijām. Piedalījās arī Ukrainas delegācija.
Eiropas Jaunatnes dialogs ir Eiropas Komisijas veidots mehānisms, kas, pirmkārt, ļauj sekot līdzi jauniešu aktuālajām vajadzībām ar konsultāciju palīdzību, un, otrkārt, mēģina nodrošināt jauniešiem iespēju iesaistīties politikas veidošanā, veidojot dialogu ar lēmumpieņēmējiem. Rota Lāce, Latvijas Jaunatnes padomes valdes locekle, kas bija viena no jauniešu pārstāvēm konferencē, norāda, ka ir būtiski jauniešus iekļaut visos politikas veidošanas posmos, jo tikai tā ir iespējams radīt patiešām ilgtspējīgus risinājumus, kas ir pamats spēcīgai, drošai un iekļaujošai valstij.
Konferences programmā bija iekļautas vairākas darba grupas, kurās dalībnieki, savstarpēji sadarbojoties, identificēja esošās problēmas un šķēršļus iekļaujošas sabiedrības veidošanai. “Bija prieks redzēt, ka starp dalībniekiem bija jaunieši, kas bieži vien netiek iekļauti dažādu neredzamo barjeru dēļ. Jaunietis, kas pats ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā varēs noteikti vislabāk izstāstīt, kas ir tie šķēršļi, ar kuriem ikdienā saskaras un kas liedz iesaistīties sabiedrības līdzdalības aktivitātēs", min Rota.
Konferences noslēgumā tika prezentēti darba grupu secinājumi un minēti risinājumi, kas varētu kalpot par pamatu turpmāko Eiropas Komisijas rekomendāciju izstrādei 10. EJD cikla uzdevumu ietvaros. Kā biežākos šķēršļus iekļaujošas sabiedrības veidošanai konferences jaunieši ir minējuši – informācijas trūkumu, mobilitāti un attālumu (gan infrastruktūras un vides nepiemērotība, gan transporta trūkums jauniešiem no lauku reģioniem), sociāl-ekonomiskie šķēršļi, pieeja izglītībai, tās trūkums un nepietiekami atzīta neformālās izglītības ietekme, nepieejamība mājokļiem, pārāk maza jauniešu ar ierobežotām iespējām pārstāvniecība dažādos lēmumu pieņemšanas procesos, dezinformācija (t.sk. radot dažādus stereotipus par jauniešiem ar ierobežotām iespējām), neveiksmīgas jaunatnes politikas, nevienāda pieeja pasākumiem un pakalpojumiem jauniešiem, valodas barjeras un veselības pieejamības trūkums.
Risinājumus iekļaujošas sabiedrības veidošanai konferences jaunieši ir minējuši – izglītot pedagogus un jaunatnes darbiniekus par jauniešiem ar ierobežotām iespējām, viņu vajadzībām, kā strādāt ar šādiem jauniešiem; attīstīt digitālos pakalpojumus, lai veicinātu jauniešu pieeju pasākumiem un pakalpojumiem; atbalstīt vietas, kurās ir iekļaujoša vide un uzturas jaunieši ar ierobežotām iespējām; prioritizēt finanses jauniešiem ar ierobežotām iespējām (mājokļa atbalsta programmas, veicināt minimālā ienākuma pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas ieviešanu); veicināt jauniešiem ar ierobežotām iespējām (ar invaliditāti, attāliem reģioniem) pieejamu infrastruktūru un sabiedrisko transportu; atbalstīt jaunatnes organizācijas, kuras strādā ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām; veidot pierādījumos balstītu un starpsektoriālu jaunatnes politiku (t.sk. iesaistot jauniešus ar ierobežotām iespējām lēmumu pieņemšanas procesā); cīnīties pret dezinformāciju un veicināt medijpratību un kritisko domāšanu; veidot vajadzībās balstītu, iekļaujošu un pielāgotu izglītības sistēmu gan formālajā, gan neformālajā, kā arī nodrošināt bezmaksas pieeju jauniešu mentālās veselības atbalstam.
Šī konference deva arī iespēju jauniešiem tīkloties un apgūt potenciālas sadarbības iespējas nākotnē. Piemēram, Eiropas Jaunatnes dialoga (EJD) vēstniece Čelsija Viktorija Gerika atzīmēja, ka šajā konferencē apguva jaunas komunikācijas prasmes un iemācījās izkāpt no komforta zonas, komunicējot ar jauniešiem no dažādām valstīm. Toties EJD vēstniece Laura Vilciņa, uzsver, cik nozīmīgi ir sadarboties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, kas gatavi strādāt paši un radīt pārmaiņas sabiedrībā, minot, ka gandarījums par padarīto darbu un iespēja redzēt, ka paveiktais patiešām ietekmē jauniešu dzīvi uz labo pusi, ir neatsverams.
Jaunatnes konference Alikantē bija nozīmīgs notikums, kas atspoguļoja jauniešu vēlmi piedalīties politikas veidošanā un lēmumpieņēmēju gatavību ieklausīties, lai kopīgi veidotu iekļaujošu sabiedrību. Konference Alikantē ir tikai viens no soļiem Eiropas Jaunatnes dialoga veidošanā. Jau šobrīd tiek uzsāktas jauniešu konsultācijas Latvijā, kurās EJD vēstnieki organizēs konsultācijas dažādos Latvijas reģionos.
Izglītības un zinātnes ministrijas projekts "Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošana Latvijā 2022-2024" tiek līdzfinansēts no Eiropas Komisijas.
Sagatavoja: R. Lāce, Latvijas Jaunatnes padomes valdes locekle, sadarbībā ar Eiropas Jaunatnes dialoga jauniešu vēstniecēm Čelsiju Viktoriju Geriku un Lauru Vilciņu.
Foto: Spānijas prezidentūra.
