Izsludināti grozījumi Jaunatnes likumā

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru un biedrību “Latvijas Jaunatnes padome” ir izstrādājusi grozījumus Jaunatnes likumā.

Galvenie grozījumi likumā:

• 2.¹ pantā zināšanas, prasmes un attieksmes definētas kā kompetences;
• 3. pantā apmācībās aizstātas ar vārdu mācības;
• 3. pants papildināts ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras pienākumiem;
• 4. pantā mainīta Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāva proporcijas;
• 5. pantā precizēti pašvaldību pienākumi un definēts jaunatnes darbinieks un mācību kārtība;
• 5.¹ pantā precizēta plānošanas reģionu kompetence;
• 6. pantā atrunāts, kādā kārtībā jaunatnes organizācijas īsteno neformālās izglītības programmas;
• 12. pantā atrunāta stipendiju saņemšanas kārtība neformālās izglītības programmu ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros.

Grozījumi likumā ļaus plānot jaunas rīcībpolitikas ilgtspējīgas darba ar jaunatni sistēmas attīstībai, tajā skaitā skaidrāk nosakot tiešās valsts pārvaldes iestādes uzdevumus un tiesības, darbā ar jaunatni iesaistīto personu kvalifikācijas un profesionalizācijas attīstību, reģionālās politikas iesaisti jaunatnes politikas īstenošanā un jaunu konkursu plānošanu vietējām un reģionālām jaunatnes organizācijām savas organizatoriskās kapacitātes stiprināšanai.

Ietvertās izmaiņas skar Latvijas Republikas pašvaldības, kurām jānosaka par darbu ar jaunatni atbildīgā institūcija, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru, kurai tiek definēti uzdevumi un tiesības likuma līmenī, plānošanas reģioni, kuri kļūst par potenciālajiem ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas projektu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem, kā arī izmaiņas vērstas uz jauniešu plašāku iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesos, izmantojot jauniešu domi kā instrumentu, kļūstot par līdzvērtīgiem sadarbības partneriem pašvaldību lēmumu pieņēmējiem, stiprinot iesaistīto pušu demokrātiskās iemaņas, vērtības un komunikācijas spējas.

Tāpat grozījumi paredz pašvaldībām tiesības jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vietā izveidot citus, alternatīvus līdzdalības mehānismus, kas plānos un koordinēs darba ar jaunatni attīstību vietējā līmenī un iesaistīs jauniešus. Grozījumi paredz arī iespēju vietējām un reģionālām jaunatnes organizācijām stiprināt savu organizatorisko kapacitāti, tādējādi kopumā stiprinot pilsoniskās sabiedrības attīstību.

Sabiedriskā apspriešana iespējama Tiesību aktu projektu (TAP) portālā līdz š.g. 1. novembrim šeit.