Eiropas Jaunatnes konferencē Īrijā jaunieši veido jaunos Eiropas jaunatnes mērķus nākamajai Eiropas jaunatnes stratēģijai
No 27. līdz 30. septembrim Dublinā, Īrijā, norisinājās Eiropas Jaunatnes konference, kas tika organizēta Eiropas Jaunatnes dialoga (EJD) 12. cikla ietvaros. Latviju konferencē pārstāvēja Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas projekta koordinatore Viktorija Tkačenko, Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidente Estere Upmale, kā arī Eiropas Jaunatnes dialoga vēstnieki Haralds Daniels Vecbaštiks un Jūlija Mitrofanova.
Konferencē piedalījās vairāk nekā 200 jauniešu, ministriju pārstāvju un lēmumu pieņēmēju no vairāk nekā 40 valstīm, tostarp ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm.
Konferences mērķis bija pārskatīt Eiropas jaunatnes mērķu saturu un kopīgi izstrādāt priekšlikumus, kas atspoguļotu jauniešu aktuālās vajadzības un mainīgo Eiropas realitāti. Īpaša uzmanība tika pievērsta informācijas videi, uzticēšanās un dialoga veicināšanai, jauniešu līdzdalībai un drošai videi, kā arī jaunu Eiropas jaunatnes mērķu izstrādei.
Konference tika atklāta ar oficiālu ceremoniju, kurā uzrunas sniedza Eiropas Jaunatnes foruma pārstāvis Ioannis Pagoulatos (Ioannis Pagoulatos), Eiropas Jaunatnes dialoga Īrijas jauniešu delegāts Leo Galvins (Leo Galvin), Īrijas Jaunatnes padomes pārstāve Greisa Makmanusa (Grace McManus), kā arī Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta (DG EAC) nodaļas “Jaunatne un paaudžu taisnīgums” vadītāja Ingrīda Bellandera Todino (Ingrid Bellander Todino).
Ingrīda Bellandera Todino uzsvēra jauniešu nozīmīgo lomu politikas veidošanā, norādot, ka jaunieši spēj domāt ilgtermiņā un kritiski izvērtēt līdzšinējos risinājumus, vienlaikus uzsverot nepieciešamību stiprināt jauniešu atbildību politikas veidošanas procesā.
Konferences turpinājumā notika paneļdiskusija ar jaunatnes darbiniekiem par jauniešu spēju stiprināšanu digitālajā vidē, tiešsaistes integritāti, sociālo taisnīgumu un dezinformācijas radītajiem izaicinājumiem. Diskusijā tika aktualizēta nepieciešamība jauniešiem nodrošināt prasmes un zināšanas, kas palīdzētu droši orientēties mūsdienu informācijas telpā, atpazīt nepatiesu informāciju un pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrības dzīvē.
Otro konferences dienu atklāja Īrijas izglītības un jaunatnes ministre Hilda Noutone (Hildegarde Naughton), kura uzsvēra, ka kopīgs mērķis ir nodrošināt jauniešiem iespēju droši orientēties mūsdienu informācijas vidē. Viņa norādīja, ka jautājums par to, kā palīdzēt jauniešiem droši orientēties informācijas telpā, ir visas sabiedrības atbildība.
Eiropas Komisijas jaunatnes un paaudžu taisnīguma politikas nodaļas vadītājs Glens Mikalefs (Glen Micallef) norādīja, ka jauniešu paaudze aug laikā, kad kļūst arvien grūtāk saprast, kas ir patiess un kas nav, tādēļ informācijpratība un spēja kritiski izvērtēt informāciju kļūst arvien nozīmīgāka.
Savukārt Eiropas Jaunatnes foruma pārstāve Marija Markula (Maria Markula) uzsvēra konferences vēsturisko nozīmi, norādot, ka jauniešu izstrādātie Eiropas jaunatnes mērķi kalpos par būtisku atskaites punktu aptuveni nākamajai desmitgadei.
Noslēguma dienā dalībnieki prezentēja darba grupās sagatavotos priekšlikumus, kas ietvēra rekomendācijas Eiropas jaunatnes mērķu satura atjaunināšanai un jaunu mērķu izstrādei.
Jauniešu izstrādātās rekomendācijas
- Noteikt prasību digitālo platformu izstrādē par prioritāti izvirzīt jauniešu intereses – ES būtu jānodrošina, ka digitālās platformas tiek veidotas, ņemot vērā lietotāju intereses, nevis peļņas gūšanu.
- Ieviest informācijpratības ietvaru – ES būtu jāievieš informācijpratības ietvars, kas palīdzētu jauniešiem orientēties mūsdienu informācijas vidē un kura izstrādē būtu iesaistīti paši jaunieši.
- Izstrādāt regulējumu tiešsaistes platformu algoritmiem, lai mazinātu polarizāciju – ES būtu jāregulē rekomendējošie algoritmi un to izmantotās satura ranžēšanas sistēmas.
- Izveidot Eiropas kvalitātes marķējumu pārredzamiem un pārbaudītiem informācijas sniedzējiem – nodrošināt skaidru, pārredzamu un atbildīgu informācijas sniedzēju identificēšanu, izveidojot jaunu drošības instrumentu uzticamas informācijas atpazīšanai.
- Kopīgi veidot uzticamas jauniešu telpas nacionālam un Eiropas līmeņa dialogam – izveidot pastāvīgas, iekļaujošas un kopīgi ar jauniešiem veidotas vietējās jauniešu līdzdalības telpas, kas nodrošina daudzveidību un pārstāvniecību, sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
Rezultātā tika izstrādāti jaunie Eiropas jaunatnes mērķi:
- “Informācija, dialogs un digitālā vide”.
Apraksts: Veicināt jauniešu spēju efektīvi orientēties un iesaistīties gan digitālajā, gan fiziskajā informācijas vidē.
Apakšmērķi: stiprināt kritisko domāšanu, mazināt naida runu, veicināt nevardarbīgu un konstruktīvu dialogu, nodrošināt jauniešiem saprotamu un pieejamu informāciju, kā arī veidot digitālo platformu regulējumu, kas nodrošina drošu jauniešu navigāciju digitālajā vidē.
- “Lauku jauniešu attīstības veicināšana”.
Apraksts: Radīt apstākļus, kas ļauj jauniešiem pilnvērtīgi attīstīties un veidot savu dzīvi lauku teritorijās.
Apakšmērķi: nodrošināt pieejamu infrastruktūru, kvalitatīvas darba iespējas lauku teritorijās, mājokļa iespējas, ērtu transportu, piekļuvi pilsoniskās līdzdalības telpām un izglītībai.
- “Jauniešu organizācijas, jaunatnes darbs un ES programmas”.
Apraksts: Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi visiem jauniešiem jauniešu organizācijām, jaunatnes darbam un ES jaunatnes programmām, veidojot sabiedrību, kuras pamatā ir Eiropas vērtības un identitāte.
Apakšmērķi: veicināt jaunatnes darba atpazīstamību, stiprināt saikni starp ES programmām un izglītības sistēmu, nodrošināt atbilstošu finansējumu ES programmām un dažādot pieejamās finansējuma un grantu iespējas.
- “Demokrātija un jēgpilna līdzdalība”.
Apraksts: Stiprināt demokrātiju un jauniešu uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām, nodrošinot jēgpilnas līdzdalības un izglītības iespējas.
Apakšmērķi: mazināt demokrātijas deficītu, nodrošināt drošas un pieejamas jauniešu līdzdalības telpas, stiprināt pilsonisko un demokrātijas izglītību, kā arī samazināt balsošanas vecuma slieksni līdz 16 gadiem.
- “Cienījama dzīve”.
Apraksts: Nodrošināt jauniešiem sociālekonomisko drošību un kvalitatīvu dzīves līmeni.
Apakšmērķi: nodrošināt piekļuvi drošam, kvalitatīvam un finansiāli pieejamam mājoklim, veicināt paaudžu taisnīgumu, atbalstīt jauniešus pārejā uz pieaugušo dzīvi, palīdzēt pārvarēt pieaugošās dzīves dārdzības radītos izaicinājumus un nodrošināt jauniešu tiesības uz veselību.
- “Miers un drošība”.
Apraksts: Veicināt un stiprināt jauniešu iespējas sniegt ieguldījumu mierīgas un drošas Eiropas veidošanā.
Apakšmērķi: iesaistīt jauniešus lēmumu pieņemšanā, nodrošināt jauniešiem iespēju īstenot vārda, pulcēšanās un protestu brīvību, kā arī citas pilsoniskās tiesības, veicināt miera un cilvēktiesību izglītību, aizsargāt jauniešus no dažādām vardarbības formām, stiprināt jaunatnes sektora gatavību krīzēm un palīdzēt jauniešiem pretoties polarizācijai un radikalizācijai.
Kā norādīja Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidente Estere Upmale, “Bija patiess gods būt daļai no Latvijas delegācijas konferencē un strādāt pie jaunā Eiropas Jaunatnes mērķa “Miers un drošība” izstrādes. Jaunieši Eiropā ik dienu saskaras ar miera un drošības apdraudējumiem dažādos kontekstos, un darba grupas dalībnieku spēja savas daudzveidīgās pieredzes pārvērst konstruktīvos ieteikumos un potenciālos ilgtermiņa risinājumos bija ļoti iedvesmojoša un radīja pārliecību, ka arī turpmāk varēsim būt vienoti, lai kopīgi veidotu arvien noturīgāku sabiedrību un drošāku Eiropu.”.
- “Ilgtspēja un klimata taisnīgums”.
Apraksts: Veidot taisnīgu, ilgtspējīgu un klimatneitrālu Eiropu, īstenojot steidzamu rīcību un stiprinot atbildību, vienlaikus pilnvērtīgi iesaistot jauniešus politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā.
Apakšmērķi: veicināt pāreju uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu Eiropu, aizsargāt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, izstrādāt tiesisko regulējumu, kas nodrošina uzņēmumu finansiālu un juridisku atbildību par to darbības ietekmi, kā arī nodrošināt jauniešiem pieejamas iespējas dzīvot ilgtspējīgi.
EJD vēstniece Jūlija Mitrofanova atzīmēja: “Šī konference kārtējo reizi atgādināja, ka Eiropa nav tikai valstis, robežas un institūcijas, bet pirmām kārtām – cilvēki. Cilvēki ar ļoti atšķirīgu mentalitāti, pieredzi un realitāti, kuri tomēr spēj virzīties uz kopīgu mērķi, ieklausīties cits citā un saprast, ka mums ir daudz vairāk kopīga, nekā sākumā šķiet. Man bija patiess lepnums šajā telpā pārstāvēt Latviju un apzināties, ka arī mūsu jauniešu balsij tur ir sava vieta.”
Eiropas Jaunatnes konference bija daļa no Eiropā lielākā jauniešu konsultāciju mehānisma – Eiropas Jaunatnes dialoga. Latvijā Eiropas Jaunatnes dialoga norisi koordinēja Izglītības un zinātnes ministrija projekta “Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošana Latvijā 2025–2027” ietvaros. Projekts tika līdzfinansēts no Eiropas Komisijas un valsts budžeta līdzekļiem.
