IZM Jaunatnes lietas
Dalīties:
Share icon

Aizvadīta konference darbā ar jaunatni iesaistītajiem "Latvija jauniešu acīm"

.

Pulcējot vairāk nekā 160 dalībniekus no valsts pārvaldes, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, novembra izskaņā norisinājās gada lielākā starptautiskā jaunatnes jomai veltītā konference, kuru organizēja Izglītības un zinātnes ministrija.

Konferenci atklāja Latvijas valsts prezidenta Egila Levita uzruna, kurā E. Levits uzsvēra – tieši Latvijas jaunieši tuvākajā nākotnē noteiks, kāda būs Latvija. Uzrunā izskanēja aicinājums novērtēt, ka pašiem sava valsts ir liela vērtība, kā arī novēlējums allaž izjust piederību Latvijai un savai tautai, mācēt saglabāt mūsu zemes savdabīgumu un unikalitāti un ieguldīt savas zināšanas, lai sekmētu Latvijas uzplaukumu, veidojot to solidāru un labklājīgu. Pilns  uzrunas teksts šeit.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre savā runā uzsvēra jauniešu ieguldījumu Eiropas Jaunatnes gada notikumos – jaunieši radījuši idejas hakatonos, izglītojušies viktorīnās un semināros, tikušies konferencēs un diskusijās, kā arī atklāja, ka Eiropas Komisija nākamo gadu ir pasludinājusi par Eiropas Prasmju gadu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietniece jaunatnes jomā Randa Ķeņģe konferences dalībniekus iepazīstināja ar secinājumiem, kas radušies Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas Jaunatnes gada domnīcās, kā arī ar ministrijas paveikto jomā šajā gadā.

Konferencē īpaša sesija tika veltīta OECD politikas analītiķes Gamze Igrioglu prezentācijai par ietekmes uz jauniešiem novērtējumu, pieņemot jaunus tiesību aktus, jeb Youth Test nepieciešamību un labās prakses piemēriem citās valstīs. Šodien pieņemtie likumi vistiešākajā mērā ietekmē jauniešus, un šāds ietekmes novērtējums palīdz izprast jauniešu viedokli, veicina sistemātisku pieeju jaunatnes politikas plānošanai un īstenošanai, veicina interesi par jaunatnes politiku un veicina starpnozaru sadarbību starp valsts pārvaldes institūcijām. Jaunatnes politika kā izteikta starpnozaru politika prasa koordinētu sadarbību un šāds likumdošanas aktu ietekmes novērtējums var to veicināt. Ietekmes uz jauniešiem novērtējuma nepieciešamība ir cieši saistīta ar uzticēšanos valdībai un tās lēmumiem, politikas polarizācijas mazināšanu, pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu, kas orientēti uz mērķgrupu, un nepieciešamību labāk izprast kopējās politikas ietekmi uz jaunajām paaudzēm. G. Igrioglu izcēla piemērus no Austrijas un Vācijas, kur šāds lēmumu ietekmes izvērtējums notiek kopā ar jaunatnes padomi ES projekta ietvaros. Tika runāts arī par labās prakses piemēriem Flandrijas reģionā Beļģijā, Francijā, kā arī Kanādā un Jaunzēlandē. Svarīgi, ka katra valsts pati izvērtē kritērijus un veidus politikas izvērtēšanas rīku ieviešanai.

Par šāda rīka nepieciešamību Latvijā, paneļdiskusijā runāja OECD politikas analītiķe Gamze Igrioglu, IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Ilze Saleniece, Valsts kancelejas konsultante labas pārvaldības jautājumos Inese Kušķe un Latvijas  Jaunatnes padomes un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas grupas “Daudzveidība Eiropā”  pārstāve Katrīna Leitāne.

Kā uzsvēra Inese Kušķe – šāda izvērtējuma ieviešana tiesību aktu pieņemšanas procesā veicinātu pieredzē balstītas politikas praksi. Jau šobrīd ir sociālās grupas, ietekme uz kurām tiek analizēta pirms likumu pieņemšanas - starp tām varētu būt arī jaunieši. Inese Kušķe atgādināja, ka Valsts Kancelejai ir vadlīnijas, kā mērīt likumdošanas aktu ietekmi uz dažādām sociālajām grupām, un nākotnē ir iespējams tās papildināt arī ar jauniešu mērķauditoriju. Tāpat Valsts kancelejas pārstāve Izteica gatavību veidot publiskās līdzdalības pēcpusdienas, kurās turpinātu diskutēt ar sadarbības partneriem par šāda rīka ieviešanu, piemēram,  kādā no ministrijām vai saistībā ar kādu  no izstrādē esošajiem likumiem. Noslēgumā Inese Kušķe aicināja dažādu nozaru ministrijas izmantot politikas ietekmes novērtējumu kā veidu, lai sadarbotos ar jauniešiem, izmantojot datus un vērtējot kontekstā ar šobrīd saskaņošanas procesā esošo valsts modernizācijas plānu.

Savukārt G. Igrioglu atkārtoti uzsvēra, ka šāds process palīdzēs pieņemt lēmumus, kas balstās plašākā informācijā, un veicinās starpnozaru sadarbību. Tāpat OECD eksperte piekrita, ka iesākumā būtu nopietni apsverams šādas prakses pilotprojekts. Jautāta, vai politikas ietekmes novērtējums būtu ieviešams attiecībā uz pilnīgi visiem tiesību aktiem, G. Igrioglu uzsvēra, ka katra valsts pati, diskusijās ar sadarbības partneriem izlemj, kāds ir politikas novērtēšanas rīka ieviešanas mērķis. Piemēram, Francijā tas attiecas uz pilnīgi visiem likumiem, Vācijā - tikai uz tiem, kas tieši ietekmē jauniešus, Austrijā - uz tādiem likumiem, kuri var ietekmēt vismaz 10 000 jauniešu.

Latvijas  Jaunatnes padomes un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas grupas “Daudzveidība Eiropā”  pārstāve Katrīna Leitāne diskusijā uzsvēra – ņemot vērā, ka jaunatnes politika ir starpnozaru politika, Latvijā būtu grūti nošķirt, kuri tiesību akti jauniešus ietekmē un kuri - nē. Vajadzību pēc visaptveroša politikas novērtēšanas rīka Latvijā pamato jauniešu īpatsvara samazināšanās iedzīvotāju kopskaitā, kā arī Saeimā ievēlēto politiķu vidējais vecums (45+ gadi) un socioloģiskajās aptaujās vērojamā jauniešu zemā ticība savai spējai ietekmēt lēmumus. Pastāvīgs valsts likumdošanas aktu ietekmes uz jaunatni izvērtējums,  sekmētu jauniešu vajadzību iestrādāšanu kopējā valsts attīstības redzējumā.

IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Ilze Saleniece uzsvēra, ka iesākumā ir jāsaprot galvenās jaunatnes politikas veidošanā iesaistītas puses - ministrijas, pašvaldības, NVO un citi. Visiem partneriem ir jāvienojas, kas tiek saprasts ar politikas ietekmes novērtējumu, kādas darbības tiek veiktas un kāds rezultāts sagaidīts. Vispirms šāda aktivitāte būtu jāizstrādā kā pilotprojekts, iespējams – nevis valsts, bet pašvaldību līmenī, kas padarītu procesu ātrāku un lēmumu pieņemšanu elastīgāku. I. Saleniece aicināja domāt par politikas novērtēšanas formātu, kas varētu uzrunāt arī pašus jauniešus, jo valsts pārvaldei jāveido politika jauniešu mērķauditorijai un kopā ar to, nevis sev.

Konferencē notika darbs arī piecās darba grupās, kuras meklēja konkrētus risinājumus saistībā ar vairākām jauniešiem svarīgām tēmām:  jauniešu skatījums uz nodarbinātību, jauniešu un citu paaudžu vērtības līdzdalības procesos un spēja sadarboties, jauniešu mentālās veselības noturība, darba ar jaunatni mobilitāte un publiskās infrastruktūras pieejamība reģionos, kā arī Ukrainas jauniešu iesaiste jaunatnes darba aktivitātēs.

Viena no darba grupām izstrādāja vairākus priekšlikumus, lai risinātu Eiropas Jaunatnes gadā konstatētās problēmas, ar kurām  jauniešiem nākas saskarties nodarbinātības jomā (piemēram, neformālajā izglītībā iegūto prasmju atzīšana, karjeras konsultantu trūkums, darba tiesību un taisnīgu darba apstākļu nodrošināšana). Piemēram, tika ierosināts organizēt starpnozaru konkursu darba devējiem “Jauniešiem draudzīga darba vieta”.

Darba grupas “Iekļauti un pilsoniski aktīvi ukraiņu jaunieši Latvijā” dalībnieki atzina, ka dažādas aktivitātes, kurās tiek iesaistīti Ukrainas jaunieši, veicina viņu piederību Latvijas sabiedrībai, palielina iespējas iegūt draugus un papildināt valodu prasmes.

Runājot par tēmām, kas saistītas ar mentālo veselību, darba grupas dalībnieki atzina, ka finansiālais slogs un apkārtējās sabiedrības gaidas ieraudzīt augstu sniegumu sfērās, kur darbojas jaunieši,   ir galvenie iemesli, kas rada mentālās veselības problēmas un atkarību riskus. Jaunieši saskaras ar lielu slodzi, jo daudziem ir nepieciešamība vienlaikus strādāt un mācīties, lai samaksātu par studijām. Bieži tiek novērota arī vardarbība ģimenē.

Lai veicinātu sabiedrības atbalstu jauniešu līdzdalībai, konferences dalībnieki rosināja iedzīvotāju padomēs mērķtiecīgi iekļaut jauniešus jau no 16 gadu vecuma, kā arī plašāk un aktīvāk skaidrot  jauniešu domju darbības principus un nepieciešamību.

Pateicamies visiem konferences ekspertiem, brīvprātīgajiem un dalībniekiem par dalību konferencē.

Konferences materiāli pieejami šeit.

Konference tika rīkota Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2022. – 2024. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros un  projekta “"Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošana Latvijā 2022 - 2024", kurš tiek finansēts no Eiropas Komisijas, ietvaros.

Foto autors: T. Norde.

Atpakaļ
Piesakies jaunumiem
The subscriber's email address.

IESAISTIES.

APMEKLĒ.

PASTĀSTI.

Valsts jaunatnes programma Izglītības un zinātnes ministrija

LR Izglītības un zinātnes ministrija
Politikas iniciatīvu un attīstības departaments
Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050
jaunatneslietas@izm.gov.lv

SOFTIKOM