Jaunatnes politika ir visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Jaunatnes politika ir starpnozaru politika, ko īsteno dažādas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes atbilstoši savai kompetencei, kā arī jaunatnes organizācijas un citas fiziskas vai juridiskas personas. Jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā līdzdarbojas arī paši jaunieši.
Plānojot jaunatnes politiku, tiek izvērtētas jauniešu problēmas, apzināti jauniešu aktivitāšu īstenošanas traucējošie faktori, un attiecīgi noteikti mērķi, uzdevumi un veikti pasākumi, lai tos novērstu un radītu labvēlīgus apstākļus jauniešu personības attīstībai un līdzdalībai sociālajā, politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē. Atbilstoši Jaunatnes likumā noteiktajam jaunieši Latvijā ir personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem.
Darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem vērsts plānotu praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos.
Darba ar jaunatni pamatuzdevumi ir šādi:
- atbalstīt un veicināt jauniešu iniciatīvas, radot labvēlīgus apstākļus viņu intelektuālajai un radošajai attīstībai;
- nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt dzīvei nepieciešamās prasmes, zināšanas un kompetences neformālās izglītības ceļā;
- nodrošināt jauniešiem iespēju lietderīgi izmantot brīvo laiku;
- nodrošināt jauniešiem viņu attīstības vajadzībām atbilstošas informācijas pieejamību.
Darbu ar jaunatni īsteno valsts pārvaldes un pašvaldības iestādes, biedrības un nodibinājumi, tajā skaitā jaunatnes organizācijas, jauniešu iniciatīvu grupas u.c. atbilstoši dažādām jaunatnes politikas jomām.
Jaunieši ir enerģiskākā, uzņēmīgākā un zinātkārākā sabiedrības daļa, kas nereti savu enerģiju un potenciālu izmanto nelietderīgās vai pat veselībai un sabiedrībai bīstamās nodarbēs. Līdz ar to jaunieši ir arī trauslākā un visneaizsargātākā sabiedrības daļa, kas var tikt pakļauta dažādiem sociāli ekonomiskiem riskiem, piemēram, bezdarbs, grūtības izveidojot savu ģimeni u.tml. Darbs ar jaunatni ietekmē visas sabiedrības labklājību un drošību, jo īpaši ilgtermiņā, jo tas veicina jauniešos pilsoniskās apziņas veidošanu, līderības prasmju attīstību, brīvprātīgā darba tikumu, sadarbības spējas izkopšanu, spēju pastāvīgi mācīties un citas prasmes, kuras ir nepieciešamas mūsdienu mainīgajam dzīves ritmam un darba tirgum.
Īstermiņā tas veicina jauniešu līdzdalību jau aktuālajos sabiedrības procesos, piemēram, veicot brīvprātīgo darbu. Ieguldījums jauniešos tagad ir ieguldījums mūsu valsts nākotnē – tiek samazināts risks, ka jaunieši vēlāk dzīvē saskarsies ar bezdarbu, sociāla riska problēmām vai pat atkarībām, jo caur pieredzi un iesaisti jaunatnes organizācijās un neformālās izglītības aktivitātēs kopumā, jauniešiem tiek sniegtas prasmes pārvarēt mainīgus, tai skaitā krīzes, apstākļus.